Divos Rīgas Domē nostrādātajos mēnešos nācies pārliecināties, ka valdošās SC un LPP/LC frakcijas vadībā spēkā pieņemas dažādu klasisku un pat izsmalcinātu birokrātisku paņēmienu pielietošana. Izziņotā cīņa pret birokrātiju un Ušakova – Šlesera Rīgas Domē izveidotais Birokrātijas apkarošanas centrs, diemžēl ir tikai tukšs reklāmas triks.
Manuprāt, mazināt birokrātiju, nozīmē taupīt iedzīvotāju un uzņēmēju laiku un naudu. Tas ir paveicams, ja visa Rīgas pārvaldes sistēma, katrs darbinieks, un pirmām kārtām jau tās vadītājs, būtu profesionāli piemērots, apzinātos savus pienākumus un atbildīgi, sabiedrības vairākuma interesēs, risinātu ikdienas problēmas, nepieļautu korupcijas riskus. Pašlaik izskatās, ka šādas izpratnes nav un tā netiek prasīta, tādēļ nepalīdz nekādi birokrātijas apkarošanas centri, un iedzīvotāji patiesībā paliek vieni ar saviem jautājumiem un problēmām.
Protams, var jautāt, kādēļ tik droši apgalvoju, ka birokrātijas apkarošana Rīgas Domē ir tikai reklāmas triks? Tādēļ, ka mūsu frakcijas pieredze liecina, ka ne uz vienu jautājumu netiek atbildēts pēc būtības jeb precīzāk – uz jautājumiem vispār netiek atbildēts, pat, ja tie tiek iesniegti rakstiski.
„Pilsoniskās savienības” Rīgas Domes frakcijas deputāti, atrodoties opozīcijā, jau daudzkārt, mutiski un rakstiski, ir vērsušies ar iesniegumiem pie Rīgas pilsētas vadības par tās paziņojumiem un politisko nostāju. Rīgas mēra N.Ušakova atbildes ir klasiski, pat izcili ciniski birokrātijas atbilžu varianti. Piemēram, tā vietā, lai sniegtu pamatojumu savam apgalvojumam laikrakstam „Rossijskaja Gazeta”, ka Latvijas Aizsardzības ministrija piemaksā pensijas Waffen SS veterāniem, Rīgas mērs Ušakovs atbildēja ar vienu teikumu: jautājuma iesniedzējiem pastāv tiesības vērsties tiesā savu interešu aizstāvībai.
27.augustā Rīgas Domes Prezidija sēdē valdošā koalīcija apstiprināja Rīgas delegāciju Ušakova vadībā dalībai Maskavas dienu pasākumos piecu dienu garumā. Prezidija darba kārtībā nebija iekļauts jautājums par to, ka nepieciešams piešķirt 2500 latu Rīgas delegācijas rīkotai pieņemšanai. Jau vēlāk, 1.septembrī, Rīgas mērs, apejot Finanšu komiteju un Domes Prezidiju, vienpersoniski izdeva rīkojumu Finanšu departamentam šīs izmaksas segt. Acīmredzot Ušakovs nosprieda, ka naudu ir taču no kurienes paņemt, jo pirms pāris nedēļām, apstiprinot 2009.gada budžeta izmaiņas, viens miljons latu bez jebkāda izdevumu atšifrējuma, neskatoties uz PS un JL iebildēm, tika piešķirts Rīgas atpazīstamības un investīciju piesaistīšanas programmai.
Redzot šādu attieksmi, kļūst saprotams, kāpēc mērs Ušakovs neatbildēja uz nepārprotamu PS jautājumu, kas ir ieinteresētie Rīgas kā izklaides centra jeb „spēļu elles” idejas virzītāji, bet gan ieteica iesniegt pašiem savas idejas, kā veicināt Rīgas ekonomiku. Nu jau vairs nav jābrīnās, ka Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja (E.Aldermane), arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja (D.Turlais) uz iesniegumu par grāmatu dedzināšanu atbildēja, ka baznīcas „Jaunā paaudze” izvērstā latviešu kultūras mantojuma grāmatu dedzināšana neietilpst šo komiteju un Rīgas Domes kompetencē! Tā sacīt, grāmatas dedzināt gan neesot labi, bet uz Rīgas Domi un tās deputātiem tas nekādi neattiecoties. Gandrīz vai lieki piebilst, ka pilsētas mērs vispār uz šo iesniegumu neatbildēja, bet nosūtīja to minēto komiteju vadītājiem.
Un nav jau tā, ka Ušakovs neatbild uz jautājumiem tikai opozīcijas frakcijai un ka tā notiek tikai tagad. Diemžēl tāds ir Rīgas Domes darba stils. Jau vairāku gadu garumā Rīgas pašvaldības darbinieku attieksmi uzņēmēji ir vērtējuši īpaši slikti, par ko liecina pētījums, ka tika veikts pēc Ekonomikas ministrijas un Pasaules Bankas pasūtījuma 2001., 2003., 2005., 2007. gadā.. Ušakovs un Šlesers, veidojot Birokrātijas apkarošanas centru, tā nepieciešamību pamatoja ar iespēju rīdziniekiem rast vietu, kur pieteikt nejēdzības.
Diemžēl pašvaldības attieksme nav mainījusies. Ir skaidrs, ka kancelejiskā kundzība ir birokrātijas melnā puse. Birokrātijas apkarošanas centrs, acīmredzot ir tikai acu apmāns, butaforiska institūcija, kuras aizsegā par katru cenu, izmantojot balsošanas mašīnu, Rīgas Domē Šlesers un Ušakovs var realizēt savas apšaubāmās ieceres.