Atbildot uz jautājumu, es izskaidroju, ka viens no minētās padomnieces galvenajiem uzdevumiem ir apzināt korupcijas riskus aizsardzības sistēmā, lai tos samazinātu. Kā nekā varam lepoties, ka tieši latviešiem ir viena no Eiropas vadošajām pētniecēm korupcijas jautājumos, un turklāt viņa strādā mūsu Aizsardzības ministrijā. Atgādināšu, ka profesores Rasmas Kārkliņas angļu valodā sarakstītā grāmata par korupciju Austrumeiropā ir izdota vairākās pasaules valstīs, tā tulkota latviski, krieviski un vairākās citās Eiropas valodās.
Piedevām ir plaši zināms, ka aizsardzība ir tā joma, kurā korupcijas riski pastāv visās valstīs. Tādēļ arī NATO savās deklarācijās īpaši pievēršas šiem jautājumiem, un kādā nesenā sanāksmē tika uzsvērts: “Korupcija apdraud mūsu drošību. Tā nav mazāk bīstama kā kāda ārējā ienaidnieka sabotāža”.
Tā kā Latvijas nodokļu maksātāju priekšā esmu atbildīgs par vairāku simtu miljonu liela budžeta izdevumiem, uzskatīju, ka man ir pienākums pievērst attiecīgu uzmanību jebkurai jomai, kas saistās ar līdzekļu ietaupīšanu vai nelietderīgu tērēšanu. Par to, cik tas ir svarīgi ekonomikai, liecina kaut vai neseni virsraksti laikrakstos un ziņu aģentūrās: „Krīzi Latvijā padziļina korupcija”. Te jāuzsver, ka korupciju nedefinē tikai kā zagšanu, tajā ietilpst dažādas darbības, ar kurām amatpersona savu amatu izmanto nevis valsts, bet privātam labumam.
Taču ir arī labās ziņas. Drīz pēc stāšanās amatā tikos ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu un biju gandarīts uzzināt, ka sadarbība starp Valsts kontroli un Aizsardzības ministriju notiek atbilstošā līmenī. Valsts kontroles ieteikumi katru gadu tiek analizēti un attiecīgi ieviesti. Padomniece šo sadarbību ir pastiprinājusi, tāpat arī nodibinājusi tiešus kontaktus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem.
Pašlaik Aizsardzības ministrijā rit būtiska pārstrukturēšanās, kas rada papildu iespējas novērst korupcijas riskus. Viens piemērs ir ministrijas pārvaldītie īpašumi. Ir ļoti uzmanīgi jāseko līdzi, kā veidojas jaunie apsaimniekošanas noteikumi un kādā veidā atsevišķus īpašumus ministrija nodos tālāk citām institūcijām. Tāpat šis ir īstais laiks, lai analizētu dažādus agrākos pārkāpumus un dotu skaidrus signālus, ka nebūs iecietības pret valsts mantas izsaimniekošanu.
Tas nav ātri un vienkārši padarāms darbs. Ir jāvirzās soli pa solim, prātā paturot iepriekš minēto: korupcija ir tikpat bīstama valstij kā ļaunākais ienaidnieks.