Bet nopietni. Staķes aiziešana diez vai reprezentē piepešu sirdsapziņas uzplūdumu, taču tā vēl jo skaidrāk parāda, cik bankrotējusi, gan morālā, gan arī politiskā nozīmē, ir banda, kuru ierasts saukt par Latvijas valdību. Nu jau četru ministru vairs nav, un ļoti jācer, ka attiecīgajās ministrijās ir spēcīga Civildienesta komanda, kura var nodrošināt pēctecību arī tad, kad politikāņu līmenī notiek šādas rokādes. Cita starpā būtu jākonstatē, ka Finanšu ministrs Spurdziņš patlaban ir nevien finanšu ministrs, bet arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra v.i., kā arī premjerministra v.i. Te nāk prātā tie ar politikāņiem saistītie darba ļaudis, kuri vienlaikus sēž septiņās uzņēmumu padomēs. Nabaga Spurdziņš. Ko darīt vispirms? Budžetu kūrēt (turklāt bez ekonomikas ministra)? "Tautas" partijas "ierindas biedra" intereses mēslu vākšanas biznesā nodrošināt? Par Loskutovu domāt?
Ā, par Loskutovu! Jā, jā! Premjerministra v.i. vakar tomēr izdarīja to, ko vajadzēja darīt jau sen, proti, atsauca Kalvīša patvaļīgi izdomāto un ministriņu verdziski apstiprināto Loskutova atstādināšanu. Tas tika izdarīts pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija, allaž braša izaicinājumu priekšā, nolēma, ka par šo lietu tā tomēr spriest nevēlas. Droši vien tāpēc, ka politikāņi negribēja vēl vairāk sasmērēt mundieri. Lai lemj valdība. Ai, valdība! Tajā skaitā arī kultūriskā ārlietu ministra v.i. Demakova, kura vakar radio paskaidroja, ka viņa par KNAB vadītāju domas nav mainījusi, jo neesot "intuitīvs politiķis". Nu, jā. Laikam tikai "intuīcija" ļauj saprast, ka pēdējā mēneša laikā (un, starp citu, jau krietni ilgākā laika posmā) ministres tik ļoti uzslavētais Kalvītis likumu un tiesiskumu ir mīdījis, apspļaudījis un plosījis. Nudien laiks šai varzai iet mājās. Helēnu Demakovu, šķiet, esmu pazinis ilgāk nekā jebkuru citu politikā aktīvu cilvēku, kādreiz pirms 15 gadiem un vairāk no viņas aizņēmos Džeka Keruaka grāmatu un šķiet tā arī nekad neatdevu. Esmu personīgi atbildīgs par to, ka šī augsti kulturālā dāma tomēr izlasīja arī Harija Potera grāmatas, un tās viņai patika. Draugos pievilties ir smagāk, nekā pievilties nepazīstamos cilvēkos.
Piemēram, nav nemaz smagi pievilties leģendārajā komponistā Kalniņā, kurš nu ir kļuvis par prastu ierindas politikāni, par tādu, kurš pagājušajā ceturtdienā notikušo un šajā sestdienā paredzēto protesta mītiņu prot saskatīt tikai sazvērestības zīmē, turklāt tai obligāti jābūt sazvērestībai, kura tiek režisēta no ārzemēm. Nu, paldies, Imant! Šodien plenārsēdē varbūt parunājiet ar zaļzemnieku Strazdiņu. Jums abiem šķiet domāšana ir līdzīga.
Grūti iedomāties, kurš gribēs nākt par nākamo premjerministru un iemantot smagu tautsaimniecības krīzi un plašu sabiedrības neapmerinātību. Manuprāt, nav nopietni uztveramas bijušā rajona kompartijas bosa pārdomas par to, ka nu valdība jāstiķē kopā "Jaunajam laikam" un ušakovurbanovrubikovsaskaņotajam centram. Politiskas pašnāvības pazīmes "JL" vēl nav manītas. Šķiet, vēl kādu laiku būs vajadzīgs attīrīšanas process, vēl nav nokrituši visi kādreiz piesauktie Damokla zobeni. Taču nākamā valdība tomēr būs spiesta daudz, daudz vairāk domāt gan par likumību, gan arī par sabiedrības viedokli. Un arī tas jau ir kaut kas.
Jauku visiem dienu!