Ministru prezidents Aigars Kalvītis ir sašutis—kā tad tā, KNABs tagad Ščerbatiham vairs neļaus būt par augstas klases sportistu un vispār, augstās vietas tika izcīnītas pirms Viktors grasījās kļūt par Saeimas deputātu.
Jā, Aigars Kalvītis pēdējo mēnešu laikā ir bieži sašutis, kad kaut kas netiek darīts viņam pa prātam, kā, piemēram, tad, kad Saeimas Juridiskā komisija noraidīja valdības Satversmes tiesas tiesnešu kandidātus vai tad, kad tēvzemieši nesaskaņojot ar Kalvīti izvirzīja Rasmu Kārkliņu tiesībsarga amatam.
Aigaram Kalvītim sports ir tuvs, to mēs visi zinām, bet vai uz augstas klases sportistiem neattiecas likumi? Virs Aigara Kalvīša galvas, kad tā atrodas Ministru kabineta sēžu zālē, ir uzraksts: „Viens likums un viena taisnība visiem.“ Viktora Ščerbatiha gadījumā tas laikam tā nav. Tāpat, kā gadījumā ar organizāciju „Sabiedrība par vārda brīvību,“ par kuras esamību Kalvītis neko nemaz nezināja.
Redzot Aigara Kalvīša varas skurbumu, šķiet reāli, ka tiks meklēti ceļi kā tomēr Viktors tiks pie savām balvām. Štrunts par likumiem. Galvenais tos pielāgot tiem, kuriem tie pielāgojami, respektīvi, tiem, kurus Aigars Kalvītis pazīst.
Pašam Viktoram Ščerbatiham šim gadījumam vajadzētu likt pārdomāt vai viņa atrašanās deputāta krēslā viņam pašam un arī vēlētājiem ir izdevīga. Viktors jau ir pierādījis, ka Saeimā ir ticis nejauši un to visu uztver kā tādu lielu piedzīvojumu, kaut vai atcerēsimies Saeimas deputāta zvērestu deputāta Ščerbatiha izpildījumā (to parodējuši raidījuma „Brīnumzems šovs“ veidotāji). Šķiet, Ščerbatiham labāk ir sēdēt uz viena krēsla un vēlams, lai tas nebūtu deputāta krēsls.
P.S. Šovakar uzrakstīšu arī kaut ko jauku par Ziemassvētkiem. Apsolu