Šodien _Atkarīgajā Rīta Avīzē_ topošais premjerministrs par saviem plāniem stāsta daudz un dikti un daudzāk un diktāk. Cita starpā viņam radusies viena itin prātīga doma -- atteikties no Koalīcijas padomes, kura būtībā Saeimu kā tādu padara par nevajadzīgu piedēkli, jo padomē politikāņi visu var sarunāt "pa savējo". Tāpat prieku rada E. Zalāna pārliecība, ka ministru izvēlē būtisks ir profesionālisms, nevis "vārds, uzvārds vai grādi." Gluži atklātā tekstā viņš vēl nav pateicis "Baiba Rivža, čau, uz redzēšanos", bet tālu no tā viņš nav. Būtu ļoti jauki, ja skatoties Satiksmes ministrijas virzienā viņš domātu gluži to pašu par "vārdu, uzvārdu vai pagājušajā gadsimtā sapelnīto bagātību, kura ļauj sev nopirkt politisku partiju".
Taču vienā citā ziņā šis cilvēks mani tomēr dara nemierīgu. Labi, divās ziņās -- par šķietami visnotaļ dīvaino Līderības akadēmiju jau runāts un rakstīts. Otrs jautājums ir par attiecībām ar masu informācijas līdzekļiem. Lūk, citāts no E. Zalāna, kāds šodien atrodams žurnālā Privātā Dzīve: "Lasu žurnālus. Avīzes nelasu principā, lai neizlasītu to informāciju, kas manī radītu negatīvas emocijas." Pilsētas mērs, valdības ministrs un nu jau gandīz premjerministrs un avīzes nelasa. Hm. Vārgas gan cilvēkam tās "emocijas." Lasām tālāk: "Par mani rēc, ka neskatos Domburšovu. Es ne tikai neskatos, es darīšu visu, lai ne es, ne cilvēki, kurus uzskatu par cilvēkiem, tur nepiedalītos." Hm, hm. Jau iepriekš topošais premjerministrs paziņo, ka viņš nepiedalīsies raidījumā, kurš nupat Rīgas Viļņu pasākumā pasludināts par ietekmīgāko raidījumu mūsu valsts televīzijas vēsturē. Un vēl par pašu Jāni Domburu: "Tam džekam ir reālas problēmas, es točno saku." Hm, hm, hm. Lūk, kas notiek, kad kandidāti augstiem amatiem tik pēdējā mirklī izvilkti no atvilktnes, piedurknes vai krātiņa zoodārzā. Valsts prezidenta gadījumā cilvēks pat nepagūst tā īsti saprast, kas viņš tāds ir. Šajā gadījumā acīmredzot cilvēciņš vēl īsti nav apguvis ni attiecības ar žurnālistiku, ni pat pieklājīgu latviešu valodu. Točno.
Un pēdīgi, starp citu -- nezinu, kā tas gadījies, bet šodien Dienas papīra variantā kāds ir paņēmis tekstu no mana vakardienas bloga un piedēvējis to "Tautas" partijas frakcijas vadītājam Mārim Kučinskim. Es, protams, būtu ļoti priecīgs, ja TP frakcijas vadītājs pateiktu to, ko vakar rakstīju es, proti, ka viņa partijas vadītājam un kādreizējam stabilitātes garantam ar tādu jēdzienu, kā patiesības stāstīšana, ir visnotaļ vēsas attiecības, bet viņš tā nedarīja, un lai gan man ar to nebija nekāda sakara, atvainojos par pārpratumu.
Jauku visiem dienu!