Dzīve kā kino

Scenārijs drūms, prognozes apokaliptiskas. Galvenais varonis premjers Godmanis gluži kā dons Kihots katru vakaru ar televizoru ekrānu palīdzību ienāk mūsu mājās, lai ar valstisku rūpju un neizmērojamu ciešanu piepildītu ķermeņa valodu cīnītos ar savām vējdzirnavām (lasi - neprašām, lielākā daļa no kuriem līdz šim ir bijuši arī nodokļu maksātāji). Šo pilsoņu kategoriju pat virspusēja informēšana par notiekošo nav pieļaujama, jo tas var apdraudēt „nācijas glābšanas” plāna nevainojamu izdošanos. Izcili traģikomisko virzienu personificē ministrs Slakteris, savukārt masu skatus nodrošina Satversmē par galveno lēmējvaru dēvētā Saeima. Sižeta līnija par reālu un pietiekamu valsts pārvaldes izdevumu mazināšanu pagaidām netiek virzīta kā galvenā. Varbūt scenārija autors un režisors iecerējuši pārsteigumu ?Globālā finanšu krīze - aktieru ansamblis izmeklēts un pazīstams ne tikai zemē pie dzintara jūras.  Scenārijs, gluži kā Holivudas profesionāļu rakstīts un daudzos kases grāvējos uz ekrāniem pieredzēts.  Sižeta līnijas loģiskais turpinājums būtu vai nu ārpuszemes civilizāciju iesaistīšanās, vai vismaz Džeimsa Bonda mēroga supervaroņa parādīšanās, lai glābtu brūkošo globālo finanšu sistēmu. Atliek vien cerēt, ka šis nav Nostradamusa pareģojumu reālistiskākais „ekranizējums”.Atzīšos, ka neesmu seriālu cienītājs nedz dzīvē, nedz televizora ekrānos. Tāpēc šie Ziemassvētki būs īpaši. Siltu piparkūku un tikko no meža pārnestu skuju smaržu ikviens var atļauties baudīt neatkarīgi no krīzes mēroga un dziļuma. Ziemassvētku vakara klusums un miers kopā ar saviem tuvākajiem ir tas neizsīkstošais enerģijas avots, kurš ļauj saglabāt cerību un paļāvību saviem spēkiem. Ir dziļi simboliski, ka gada tumšākā nakts vienmēr nāk ar gaišāko vēstījumu, lai kādi laiki arī nebūtu pienākuši. Priecīgus Ziemassvētkus !