Es uz papīra," nosmaida interjera dizainere Margarita Budze. Tieši ar viņas spoguļiem, kas no vienas puses atgādina eņģeli, bet no otras — asmeni, aizsākās abu mākslinieču interese par eņģeļu tēmu. "Ja palasa Bībeli, eņģeļi ir cīnītāji, viņiem ir ieroči. Viss dzīvē ir duāls. Arī noturēties dzīvē nozīmē prasmi cīnīties. Varbūt ne uzbrūkošā formā, bet aizstāvoties gan," stāsta Margarita Budze.
Šodien tiek atklāta Bārbalas Gulbes un Margaritas Budzes izstāde Panis Angelicus
Laipu iela 6 Vecrīga. Tā ir Stikla galerijas adrese, kas no 15.jūlija kļūst par durvīm uz Aizspoguliju, atklājot mākslinieces Bārbalas Gulbes un Margaritas Budzes spoguļu izstādi Panis Angelicus. Šī ir jau ceturtā izstāde, kurā mākslinieces ļauj spoguļiem dzīvot radošāku dzīvi par ieslodzījumu priekšnama drēbju skapja sienā. Abām māksliniecēm gan ir pilnīgi atšķirīgas darba tehnikas.
Viduslaiku dzeltenais
Ja Margaritas Budzes darbos spogulis nemaina savu "agregātstāvokli", tikai formu, tad Bārbalas Gulbes spoguļi no sākotnēji spīdīgās atstarojošās plaknes pārvērsti līdz nepazīšanai, iegūstot dažādu toņu dzelteno nokrāsu un plūstošas, noapaļotas formas. "Viduslaiku sakrālajā mākslā ar dzelteno krāsu tika simbolizēta gaisma un atklāsme. Šajā tehnikā arī strādāju, jo spoguli ieliekot krāsnī, tas "nodedzinās" dzeltens," stāsta Bārbala Gulbe. Viņas pievēršanās spoguļa izmantošanai stikla mākslā sākās pavisam vienkārša iemesla dēļ — tas bija lētāk, nekā pirkt dārgās krāsainā stikla loksnes. "Studiju laikos biju simpozijā Lietuvā, tur pasniedzēja no Edinburgas stāstīja, ka spoguli ieliekot krāsnī, var iegūt dzelteno stiklu, ko Viduslaikos izmantoja vitrāžās. Atbraucot mājās, arī es pamēģināju ielikt spoguli krāsnī..." Ar laiku māksliniece attīstīja savu tehniku, lai spogulis nebūtu vienveidīgi dzeltens, izmantojot dažādas ķīmiskas vielas, piemēram, kodinošas skābes vai smilšu strūklu. Taču pats interesantākais Bārbalai Gulbei šķiet iegūt trīsdimensionālas formas stiklu. Māksliniece novērojusi, ka arī studenti Mākslas akadēmijā sākuši likt spoguļus krāsnī, iegūstot dzeltenīgus darbus bez īpašām niansēm. Bārbala Gulbe septiņus gadus strādā ar šo tehniku, tāpēc labi pārzina nianses un atzīst, ka spoguļi lēnām sākot apnikt, gribas jaunus izaicinājumus. Nākamreiz viņa varētu, piemēram, visus darbus veidot sarkanus.
Gara maize
"Izstādes nosaukumam nav īsti reliģiska pamatojuma, vienkārši spriedām, ka "eņģeļu maize" jeb Panis Angelicus latviski varētu nozīmēt "gara maize". Gara maize ir darbs, ko mēs darām — tas, kas mums palīdz cīnīties, jo gan Margaritai, gan man izstāde ir bauda, dzīves saldais ēdiens. Ikdienas darbs ir pavisam atšķirīgs un tāpat kā visiem — apnicīgs, " stāsta Bārbala Gulbe, kura ir viena no Stikla galerijas izveidotājām.
Izstāde pašām māksliniecēm esot kā gara maize. "Kad ilgu laiku neko nedari radoši sev, tad liekas, ka īsti nedzīvo, tikai kalpo. Izstāde ir konkrēti mana izpausme, mana doma. Nu, cik ir tās domas, tik ir. Bet manas!" piezīmē Margarita Budze.