Gaļīgi konceptuālā māksla

Brizgela nav gluži Stingreja — amerikāņu mūziķe un aktīviste, kura joprojām tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām personībām 80.gadu padomju rokmūzikā. Džoana draudzējās gan ar Viktora Coja grupu Kino, gan ar Borisu Grebeņščikovu. Jau tolaik viņai bija arī progresīvs ekoloģisks vēstījums — centrālo TV kanālu skatītājus viņa aicināja Ne nado musoritj!/Nemēslojiet! Ironija un spēle Taču divu aizokeāna viešņu salīdzinājums ir diezgan adekvāts un pat ekstravagants. Vienai amerikānietei bija interese par krievu rokmūziku. Citai amerikānietei, divdesmit gadus vēlāk, — par latviešu mākslu padomju ēras beigās. Eimija Brizgela studējusi mākslas vēsturi Rutgera universitātē Ņūdžersijā. Šīs universitātes mākslas muzejā apskatāma milzīga padomju nonkonformisma mākslas kolekcija, ko veidojuši Nortons un Nensija Dodži. "Tā ir vienīgā vieta ASV, kur var apskatīt šo mākslu," stāsta Eimija. Šajā kolekcijā līdzās citu bijušās PSRS mākslinieku darbiem ir arī vairākas Miervalža Poļa gleznas, kas spēcīgi uzrunāja E.Brizgelu. "Uz kopējā fona tās ļoti izcēlās, tajās bija jūtams kaut kas unikāls — ironija un spēle ar skatītāju, ierosinājums domāt par to, ko tu redzi." Pirmoreiz Eimija sazvanīja Miervaldi Poli 2002.gadā. Gadu vēlāk viņa ieradās Latvijā, lai ar viņu iepazītos. 2004.gadā E.Brizgela atbrauca uz Latviju jau kā Fulbraita programmas stipendiāte ar nolūku pētīt M.Poļa 70. un 80.gadu glezniecību un performances. Pērn ASV viņa aizstāvēja doktora disertāciju, kas bija veltīta M.Polim, un ieguva doktora grādu mākslas vēsturē. "Performances žests piemīt visām Miervalža Poļa aktivitātēm tajā laika periodā, kas aptverts pētījumā. Pat savās 70.gadu gleznās Polis izmanto trompel"oeil tehniku, kas ļauj apmānīt acis. Plaši pazīstamas ir viņa Bronzas cilvēka akcijas 80.gados — viņš stāvēja kā statuja Līvu laukumā, mudinot ieskatīties dziļāk, saskatīt patiesību, kas slēpjas zem redzamās daļas, zem virsslāņa. Tas ir saistīts arī ar tā laika sociālajām un politiskajām izmaiņām sabiedrībā," uzsver E.Brizgela. Skats no malas "Mēs paši Poli it kā zinām, par viņu šeit ir izveidojies kanons. Taču neviens nav pētījis viņa mākslu secībā no studentu gadiem līdz 90.gadu sākumam. Eimijas pētījums ir skats no malas. Viņas darbs ir ievērības vērts arī tāpēc, ka mūsu mākslas teorijas vidē trūkst diskusijas," norāda izstāžu zāles Rīgas mākslas telpa radošā direktore Inese Baranovska. Eimijas Brizgelas specializācija un izpētes objekts ir Krievijas, Polijas un Baltijas valstu nonkonformisma māksla — māksla, kas netika oficiāli atbalstīta. Pēdējos četrus gadus viņa pavadīja Latvijā. Paralēli zinātniskajam darbam Eimija strādāja par angļu valodas skolotāju, tulku Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī žurnālisti vietējos angļu valodā izdotajos preses izdevumos. "Es pētu arī Krievijas un Polijas mākslu, un man bija izdevīgi atrasties Latvijā, tuvāk tai informācijai un tiem māksliniekiem, kuru darbus analizēju." Eimija stāsta, ka vēlētos pievērsties arī M.Poļa 90.gadu darbu analīzei: "Par viņu nav izdota neviena grāmata!" Patlaban mākslas vēsturniece strādā pie grāmatas par performances mākslu Austrumeiropā un Krievijā. Latvijas laikmetīgās mākslas vidē viņa izceļ Ginta Gabrāna projektu Starix. "Interesants šķiet Andris Grīnbergs. Mani saista konceptuālā un performancē balstīta māksla. Savu maģistra darbu rakstīju par Marselu Dišānu. Profesionāli mani nekad neinteresēja skaistā māksla — man patīk pētīt smagu un gaļīgu konceptuālo mākslu. Tādu, ko nevar piekārt pie sienas," skaidro E.Brizgela. ***Lekcija Eimijas Brizgelas lekcija Miervaldis Polis: glezna kā performance (angļu valodā) Rīgas mākslas telpā 27.I plkst.17