Liels paldies Piebalga kungam par padarīto darbu aizvadītajā termiņā. Par to, ka piekrita pirms pieciem gadiem kandidēt, tādējādi paglābjot Latviju no kauna turpināšanās, ko izraisīja toreizējā premjera Induļa Emša ietiepīgais mēģinājums šajā amatā iedabūt toreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Manuprāt, komisārs Andris Piebalgs strādāja labi un loģiski varēja pretendēt uz premjera atbalstu darba turpināšanai. Taču viņš publiski savu kandidatūru noņēma. Skaidri definējot iemeslus: „Esmu bijis ļoti ilgi prom no Latvijas, un man tiešām ir vēlme atgriezties. (..) man pat liekas – ja labi iet, ir svarīgi, ka tevi kāds nomaina. Pat ja viņš nedarīs tik labi, kā tev liktos, kā vajadzētu, bet viņš nesīs jaunu dinamiku procesā.” (NRA, 09.07.2009.)
Diemžēl, Piebalga kungs, Jūs šo „eirokomisāra meklējumu putru” esat ievārījis. Komisāru kandidātu vētīšana laikā, kad valdībai tik svarīgi būt vienotai un monolītai savā darbībā, ir grūts pārbaudījums. Taču tas bija jādara, lai tiktu atrasts cienījams kandidāts, par ko sabiedrībā publiski būtu debatēts, vērtēts, spriests. Un politiskās partijas to darīja tik kvalitatīvi, cik kvalitatīvi vien mūsu politiskā pieredze ļauj to paveikt. Šobrīd publiski minot, ka varbūt, kaut kad septembrī, Jūs arī pārdomāsiet un būsiet gatavs uzņemties šos pienākumus nākamajam termiņam, ir ļoti egoistiska nostāja. Valstsvīram tādā laikā kā pašreiz ir jāspēj stingri un skaidri paust sava nostāja, lai gan sabiedrība, gan politiķi zina ar ko var rēķināties. Tas būtu vīrišķīgi un cienīgi.
Latvijai nepieciešams komisārs, kurš mūsu valsti Eiropas politiskajā elitē pārstāv un aizstāv. Īpaši šajā laikā, kad lobija trūkums starptautiskajās institūcijās ir jūtams ik dienu. Nevis ierēdnis, bet politiska figūra. Protams ar autoritāti Latvijas sabiedrībā, bet kurš Latvijas sabiedrību neatcerēsies tikai pēc pieciem gadiem. Kā ideālu Latvijas nākamo komisāru es redzu Daļas Gribauskaites līdzinieku. Politiķi, kuram pirmajā vietā ir Latvija. Politiķi, kurš ikdienā, veicot komisāra pienākumus, domā, uztraucas, rūpējas un palīdz Latvijai. Politiķi, kurš, pirmkārt, jautā vai es esmu noderīgs Latvijai, strādājot Komisijā.