Agrāk, šajos pasākumos neiztrūka nekas, bija sarūpēta kara lauku virtuve, bet galvenais labs prāts un optimisms. Millera kungam nekad netrūka ticības un optimisma. Viņš ticēja labajam un viņš ticēja savai Latvijai par spīti problēmām, kuras mūs ierobežo vai nomāc ikdienā. Roberts nebaidījās darba un nebaidījās pielikt arī savu roku tur, kur kārtīgam republikas pilsonim tā ir jāpieliek. Beigu beigās, bez mums taču tas vezums nekustēs.
Šajās dienās Roberts Millers ir pametis savus cīņu un domu biedrus šeit uz zemes. Bet, viņš ir piepulcējies daudz lielākam pulkam Latvijas patriotu un karavīru viņsaulē. Aiziet Ziemassvētku kauju piemiņas laikā ir labs laiks. Millers to zina un viņam ir laba kompānija tur Tīreļpurvā, Volkovā, vai tepat, dvēseliski, pie mums Doma laukumā vai Zaķusalā. Dusi mierīgi, Robert…tā liesma degs tālāk.