Inga Meldere. Dūzis un iedomu krādziņa
Ingas Melderes pirmā personālizstāde Attelpa VEF 7.korpusa telpās līdz 15.V
Gleznotājas Ingas Melderes izstādes Attelpa 30 darbi VEF piestiprināti pie dažādu virsmu sienām. Flīzes. Tapešu raksts. Jēli zaļš krāsojums. Laika zoba apgrauzts ar izolācijas lenti pielīmēts plakāts — sunītis un narcises. Gleznotāja šo darbu, kura autors ir Laiks, parakstījusi kā Dūzis. Sievietei ap kaklu lapsādas apkakle, iezīmēta ar raustītām līnijām. Gleznas nosaukums Iedomu krādziņa. Tāpat — ar raustītām svītriņām uz ceļa — attēlota Laimes trajektorija. Inga Meldere atzīstas, ka arī viņai Iedomu krādziņa ir viens no mīļākajiem darbiem. Vai viņa iebilstu, ja viņu dēvētu par naivisti? "Man jau liekas, ka naivisms saistās ar pilnīgu pašmācību, manos darbos ir reducēts naivisms," gleznotājai pirmā reakcija ir iebilst, taču nākamajā brīdī viņa pieļauj, ka var arī tā saukt. Meldere atzīst, ka tas ir viņas skats uz pasauli. Kā rāda izstāde, — smalkjūtīgs un asprātīgs. Ar veselīgu pašironijas devu.
Līdz 26.maijam VEF korpusos jeb mazajā Ņujorkā notiek organizācijas Totaldobze rīkotās Mākslas dienas 2008. Mākslas pasākumu laikā iespējams ieskatīties mākslinieku darbnīcās un personīgi iepazīties ar to iemītniekiem, vērot un piedalīties dažādās performancēs.
VEF 7.korpusā notiks piecas izstādes, šo ciklu atklāj Ingas Melderes Attelpa, kas piedāvā līdzīgu efektu kā savulaik katra padomju bērna sapnis — kino Spartaks apmeklējums, kad, uzliekot brilles, zivtiņas peldēja ne vien ekrānā, bet arī visā zālē. Melderes gleznu motīvi, kas ietekmējušies no vectēva fotogrāfijām, padomju gadu filmām, parkiem, sanatorijām un kūrortiem, atdzīvojas un kļūst vieliski izstādes telpā. Gleznotāja stāsta, ka šāds rezultāts radies nejauši, atrodot tieši šīs VEFa telpas, kurā "gleznas organiski saplūda ar vidi". Visā telpā podos izvietoti dzīvības kociņi, arī balti kūrorta soliņi, citur — padomju retro klubkrēsli ar stāvlampām, šur tur līdzās gleznām pie viena var ielasīties arī apdzeltējošos drošības tehnikas noteikumos, kas sola strādniekus pasargāt ne tikai no elektrotraumām, bet arī čūsku koduma.
Izstādes kuratore Maija Rudovska to raksturo kā "ļoti smalkjūtīga cilvēka iekšējās pasaules pētniecību, kas mēģina noskaidrot, pēc kā cilvēks ilgojas un tiecas, kas ir viņa dzīves mērķi un uzdevumi. Izmantojot reālistisku, taču diezgan nosacītu tēlojumu, Inga savos darbos uzbur viegli nostalģisku un mazliet romantisku noskaņu, kas brīžam pāraug smalkā ironijā". Skatīt Iedomu krādziņu.
Inga Meldere pieder jauno gleznotāju paaudzei, kas spilgti sevi pieteica izstādē Candy Bomber/Našķu bumba izstāžu zālē Arsenāls. Tajā redzamā glezna Drauga sirds kopā ar citiem trīsdesmit darbiem skatāma arī Attelpā. Iecere mudināt skatītājus atļauties atelpas brīdi, apstāties, izmēģināta jau izstādē Kūrorts (2007) kopā ar gleznotāju Daigu Krūzi. "Ideja veldzēties no dabas jau bija, bet gleznas pakāpeniski pieauga klāt," telefonsarunā no Tallinas modernā mākslas muzeja Kumu, kur viņa atrodas kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijas nodaļas studentiem kā nodaļas metodiķe, stāsta Meldere.
Pie ieejas kādā kambarītī uz sienas ar melnu flomāsteru rakstīts: Vilis Melderis (1928—2006). "Mans vectēvs ļoti mīlēja fotografēt sevi, savu ģimeni, draugus un arī nepazīstamus cilvēkus. Liela daļa šo bilžu tapušas Krimas sanatorijā, kurā viņš ārstējās no kādas plaušu kaites".
Meldere ir viena no retajām māksliniecēm, kas raksta bērnišķīgi noapaļotiem burtiem. Tā varētu izskatīties Viļa Meldera mazmeitiņas glītrakstīšanas burtnīca. Dators uz pretējās sienas projicē Ingas vectēva melnbaltās fotogrāfijas. Atpūtnieki pastaigās. Laivu izbraucienos. Smaidīgas māmiņas 60.gadu kinodīvu sasukām. Vīrieši maikās. Puišeļi vasaras laimībā. Soliņi. Parka skulptūras. Palmas. Virs ekrāna sienā izlūzis caurums sirds formā. Pierakstīts nosaukums — Sirds. 2008.
12.maijā Attelpas "kūrortā" notiks Georgija Danelijas filmas Es soļoju pa Maskavu (1963) seanss. Meldere, kas pati paspējusi pabūt tikai oktobrēns, bet pionieros vairs ne, pēc izstādes Padomju mitoloģija apmeklējuma zina teikt: "Padomju laikos mani neinteresē ideoloģiskā puse. Interesē skaistais un patiesais. Priecāšanās par dzīvi."
Kas ir viņas pašas telpa? Savējos māksliniece atrodot intuitīvi. Vai jauno mākslinieku kopizstāde radīja pleca sajūtu? Nē, drīzāk otrādi. "Pēc izstādes es biju apmulsusi — ko, kā un kāpēc," atzīstas I.Meldere, kura tagad atguvusi pārliecību, "mani neinteresē precīzs akadēmiskās izteiksmes veids, kad skatītājam pašam vairs neatliek vietas saskatīt savu. Piederu pie tiem māksliniekiem, kurus vispirms interesē krāsa."
I.Melderes cita identitāte ir restauratore. Viņa piedalījusies gan k/t Rīga griestu, gan vairāku Rīgas kāpņu telpu, gan muižu restaurācijā. Latvijas Mākslas akadēmijas Ziemassvētku labdarības tirdziņa Jarmarka laikā ar entuziasmu strādājusi pie mērķa — atjaunot LMA griestu gleznojumu, kā arī rīkojusi vairākas izglītojošas izstādes, rādot gan kliedzošākos vandālisma, gan pozitīvos piemērus.
"Mani aizrauj dzīvnieciņu tēma. Nākamā izstāde sauksies Vāverīte," sola Inga Meldere.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.