Intelektuāla brīvdomāšana

"Biennāle kļūs par portretu, kas parādīs, kur esam šobrīd – politiski, sociāli, ekonomiski un eksistenciāli," savu ideju raksturo pirmās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles galvenā kuratore Katerina Grega. Vakar Rīgā notikušajā preses brīfingā viņa pirmo reizi oficiāli iepazīstināja ar projekta vadlīnijām. Biennāle, kuras uzmanības centrā būs aktuālā Latvijas un Baltijas māksla, notiks no 2018. gada 2. jūnija līdz 28. oktobrim.

Aktuāla, skaista, poētiska

Ziņas par topošo biennāli, kura starptautiskajā apritē startē ar nosaukumu RIBOCA (Riga International Biennial of Contemporary Art), jau izraisījusi pamatīgu satraukumu vietējās mākslas aprindās. Ambiciozās iniciatīvas pirmā prezentācija tika sarīkota maija sākumā Venēcijas biennālē – prominenti viesi no visas pasaules tika uzņemti Pegijas Gugenheimas kolekcijas muzeja skulptūru dārzā. RIBOCA sola pārsteigt ar vērienu. Rīgas biennāles fonda dibinātāja un biennāles komisāre Agnija Mirgorodska vakar apstiprināja, ka projektā tiek ieguldīti viņas ģimenes privātlīdzekļi.     

Biennāles pamatekspozīcijas kuratore būs Briselē dzīvojošā ievērojamā grieķu izcelsmes kuratore, mākslas vēsturniece, lektore un publiciste Katerina Grega. Viņa veidojusi daudzas nozīmīgas izstādes, kā arī ekspozīciju Beļģijas paviljonā 2015. gada Venēcijas biennālē un Dānijas paviljonā 2011. gada Venēcijas biennālē. No 2012. līdz 2016. gadam Katerina Grega bija mākslas meses Art Brussels mākslinieciskā vadītāja.

Viņa rīko izstādes, kurās pievēršas tagadnes pētījumiem un aplūko attiecības starp procesiem mākslā, politikā un sabiedrībā. "Vēlos uzsvērt – man patīk veidot izstādes, kuras izskatās labi. Dažreiz cilvēkiem kļūst bail, kad viņi dzird, ka es pieskaros politiskām un sociālām norisēm, taču mani interesē un fascinē vizuālā valoda. Esmu pārliecināta, ka Rīgas biennāles izstāde būs aktuāla, skaista, poētiska, iedvesmojoša un humora pilna – tā nebūs didaktiska un nosodoša," saka Katerina Grega.  

Par to, kas notiek tagad

Rīgas biennāles izstādes nosaukumu Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt/Everything Was Forever, Until It Was No More iedvesmojusi krievu izcelsmes antropologa, Bērkli Universitātes (Kalifornija) profesora Alekseja Jurčaka grāmata ar šādu nosaukumu. Tajā viņš analizē vēlīnā sociālisma periodu (XX gadsimta 50. gadu vidus–80. gadu vidus) un PSRS sabrukumu, kuru padomju cilvēki uztvēra kā negaidītu un likumsakarīgu vienlaikus. Gatavojot izstādi, Katerina Grega pievērsīsies Latvijas un Baltijas vēsturiskajai un ģeopolitiskajai specifikai. Viņai nepatīk rīkot "mākslinieku parādi", bet gan "stāstošas izstādes, kurās ir jūtamas naratīvas saiknes".

"Rīga ir ideāla vieta biennāles rīkošanai. Biennāle nav vajadzīga katrai pilsētai – teiksim, tā nav nepieciešama Parīzē vai Ņujorkā, kur ir spēcīga, funkcionējoša mākslas infrastruktūra," apgalvo Katerina Grega. "Biennāli vajag organizēt tur, kur šīs infrastruktūras nav vai tā ir attīstības posmā. Šāda iniciatīva var veicināt mākslas ainavas evolūciju. Turklāt biennāle atšķirībā no eksistējošām mākslas institūcijām var elastīgāk reaģēt uz aktualitātēm un pārmaiņām. Labu biennāli var uzskatīt par intelektuālu brīvdomātāju. Mēs esam spējīgi brīvi īstenot savas ieceres – Rīgas biennāle ir privāta iniciatīva, mūsu prioritāte ir mākslinieki un skatītāji. Mēs runāsim par to, kas notiek tagad. Lielas biennāles atskatās pagātnes utopijās un piedāvā retrospektīvas izstādes, taču tas drīzāk ir muzeju uzdevums. Es vēlos runāt par laiku, kurā dzīvojam."

Katerina Grega plāno cieši sadarboties ar vietējām mākslas organizācijām un uzrunāt pēc iespējas plašāku iedzīvotāju skaitu. "Biennālei ir jābūt sakņotai Latvijas vidē, tas ir mūsu atskaites punkts. Baltijas mākslinieki izstādē iesaistīsies dialogā ar citu valstu māksliniekiem. Mākslinieki spēj padarīt redzamu to, kas parasti ir neredzams, un ģenerēt jaunas zināšanas. Es ceru, ka Latvijas sabiedrība pieņems un uztvers šīs zināšanas," uzsver Katerina Grega.

Projekta detalizētā koncepcija un biennāles norises vietas tiks izziņotas šā gada septembrī, savukārt pilns mākslinieku saraksts – nākamā gada sākumā. Kuratore pieļauj, ka izstādē varētu piedalīties 50–70 mākslinieku. Tiks eksponēti gan speciāli biennālei radīti darbi, gan pēdējos gados tapušie, kā arī daži nozīmīgi vēsturiskie mākslas objekti, kuri atbilst projekta koncepcijai. Piedāvājuma spektrs – no tradicionālajiem mākslas veidiem līdz jaunajiem medijiem.

Vai Rīgas biennālē piedalīsies mākslas zvaigznes? "Ja vēlaties redzēt Aja Veiveja, Džefa Kūnsa un Demjena Hērsta mākslu, tās šeit nebūs, taču ekspozīcijā noteikti tiks iekļauti pašreiz svarīgu, starptautiski zināmu autoru darbi," atbild Katerina Grega.