Īsa pamācība nelietderīgā naudas tērēšanā

"Vēl pirms svinīgās atklāšanas kā galveno šīs izstādes mērķi jaunā muzeja krātuves veidotāja Astrīda Rogule man minēja citu valstu iepazīstināšanu ar Andrejsalas projektu. Ņemot vērā to, ka EK ir ārpasaulei slēgta ēka ar stingru caurlaižu sistēmu un izstāde izvietota tik neveiksmīgi, šis mērķis nekādi netika sasniegts. Jautāju, vai ir pieaicināts kāds vietējais mākslas eksperts. Atbilde bija noraidoša. Gribēju zināt, vai ar šo izstādi netiks mēģināts piesaistīt papildus finansējumu. Atkal skanēja “nē”. " Taatad nelietderiigi. Un es pilniibaa piekriitu, ka kultuuras pasaakumi ir jaataisa, bet ir jaadomaa, kur un kaadeelj mees ko taisaam. Varbuut kaadu reizi kaadu siiku pasaakumu var neuztaisiit, toties citur par ietaupiitajiem liidzekljiem var uztaisiit ko patieshaam grandiozu un visiem atminjaa paliekoshu. Citaadi dazhkaart izskataas peec taisiishanas taisiishanas peec

Kā tad - neko nekur vairs nerīkosim, jo absurdi izprastā taupības kampaņā katru latu, kas izmantots kultūras popularizēšanai uzskatīsim kā bada cietējam atņemtu. Diez ko pati autore dara šai Eiropas Komisijas ēkā? Laikam jau ražo elektrību vai dod pienu - noteikti kaut ko uzreiz lietderīgi novērtējamu.

Gluži vienalga, vai šim pasākumam 1000, 10000 vai 100000 Ls iztērētri. Sāls ir tajā, ka izstāde tizla un darboņi kārtējo reizi vienk. imitē darbošanos nevis dara ko jēdzīgu un vajadzīgu

tad jau žurnālists var nenoskaidrot faktus jeb arī noskaidrot faktus, kas neapstiprina viņa hipotēzi par to, ka notikuši nelietderīgi tēriņi, uzrakstīt slābenu rakstu, bet pēc tam uzrakstīt vēl arī blogu, kurā bez balstīšanās faktos uzraksta apgalvojuma formā to, kas nav pierādīts faktoloģiski pamatotā rakstā

Manuprāt, žurnālistei-blogotājai vajadzēja aiziet uz pasākumu un demonstratīvi nospļauties, paužot Dienas attieksmi. Pie viena varēja pamēdīt šaurās acis.

Vajadzētu tēmu turpināt. Vērts papētīt gan ministriju, gan valsts aģentūru un vēl visādu simtiem iestāžu tēriņus reprezentācijas pasākumiem - šo pasākumu mērķtiecību, atdevi, rezultātus.

vareja jau nu g.sloga uzrakstit, ka izstadi riko par aizkraukles bankas, nevis valsts naudu!

Kā var sarīkot izstādi par brīvu? Tiešām var sarunāt, lai par apdrošināšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, apgaismojumu, un galu galā, arī kūkām atklāšanas pasākumā var nemaksāt?

Blogs jau nav nekāds pētnieciskās žurnālistikas raksts, kur, lai pierādītu nelikumības vai nelietderības, sīki jāizpētī un jāizskaidro naudas ceļi un apjomi. Blogs ir interneta dienasgrāmata, kurā autors dalās savās pārdomās ar lasītājiem. Jūs, Agnese, bieži savās dienasgrāmatās sīki aprakstiet naudas ceļus un summas? Piemēram, ja rakstāt par to, ka ar kādu puisi esat bijusi kafejnīcā, bet puisis nav paticis, vai dienasgrāmatā aplēšat, cik daudz naudas esat nelietderīgi izdevusi? Žanrus, cienītā, mācieties atšķirt, ne kārtējo reizi žurnālistei virsū brukt!

bet žurnālists (un Gunta ir žurnaliste) nebalstaas vien ieluuguma tekstaa, lai izdariitu secinaajumu, kas ierakstiits an bloga virsrakstaa, gan vairaakkaart tekstaa, ka sis ir paraugs nelietderiigai naudas izskiesanai. Siim pasaam amatpersonaam, ar kuraam saviesiigi teerzeets pasaakumaa, jaaprasa informaacija, cik un par ko maksaats. Ja maksaats, tad secinaajums vietaa, ja par briivu, tad secinaajums nevietaa un pamats citam secinaajumam - par nemeerkjtieciibu.

Šo informāciju parasti ielūgumos neraksta :-) Summa noteikti mērāma tūkstošos - gleznu ceļojuma apdrošināšana, atvešana, aizvešana. Kāda Kultūras ministrijas vai Jauno trīs brāļu birokrāta komandējums. Pieņemšana pēc svinīgās atklāšanas utt. Problēma jau laikam nav pašā izstādes faktā, bet tajā, ka tā izvietota nepiemērotās telpās un pasākuma mārketings nekāds, ja jau neviens bez "pastāvīgajiem klientiem" nebija ieinteresējies. Rezultātā arī pasākuma atdeve nulles līmenī.

lai runātu par nelietderīgiem tēriņiem, jāuzraksta, cik tad galu galā ir iztērēts