Krievijā par gada vislielākajiem svētkiem tiek uzskatītas Jaunā gada svinības. Pārējie ir baznīcas vai valstiskie svētki. Cilvēki iegulda daudz enerģijas un resursu, lai svinēšana ir tāda, kā paredz „настоящий русский Новый Год!”[*]
Lai saprastu, kas tas ir, jāpiemin dažas svētkiem gatavošanās īpatnības.
Nedēļu pirms lielās svinēšanas ar savu auto Maskavā labāk nebraukt, jo galvaspilsētā ierodas lauku iedzīvotāji ar žigulīšiem. Viņi, strādājot par nelegāliem taksistiem, pelna naudu dāvanām. Tas gandrīz pilnībā paralizē Maskavas satiksmi, jo, kā likums, šie ļaudis pilsētu nepārzina, radot papildus sastrēgumus. Vecgada vakarā šis haoss beidzas, jo „pirmssvētku nedēļas taksisti” nopelnīto naudu iegulda mantiskās vērtībās un dodas mājup. Tiesa, šogad ielas ir izbraucamākas, jo ekonomiskā krīze ir skārusi arī maskaviešus.
Dāvanas ieteicams iegādāties vismaz divas nedēļas pirms Jaunā gada. Tādēļ, ka pēdējās divās nedēļās atlaides daudzām lietām bieži pārsniedz šīs preces iepriekšējo cenu. Cenas paaugstina visam. Arī pārtikai un uguņošanas ierīcēm, jo bez šīm lietām „īsts krievu Jaunais gads” izdoties nevar. Galdi tiek klāti bagātīgi un neskopojoties. Un pusnaktī uzšaut petardi gaisā – tā arī ir svēta lieta!
Pēc svētkiem gan daudziem nākas ilgi vēl dzīvot tukšiem vēderiem un mājās, jo garās gadu mijas un Ziemassvētku brīvdienas turpinās līdz pat 12. janvārim. Ielās ir daudz vecmāmiņu un māmiņu ar bērniem un pa retam arī iereibuši vīrieši.
Eglīti var nest mājās tikai tad, kad to atļauj valsts. Katru gadu datums tiek noteikts ar likumu. Piemēram, šogad kopš 21.decembra katrā Maskavas rajonā ir egļu tirdziņš, kur Piemaskavā zāģētie svētku koki maksā sākot no 18 latiem metrā, bet glītās dāņu egles - 60 latus metrā. Protams, pastāv arī bonusi – šķiroties no 10 latiem, var pasūtīt, lai egli atvizina mājās pats Salavecis. Bet tikai pērkot dārgo dāņu egli.
Tie, kuri nevar atļauties tik dārgu prieku, paslepus uz mežu dodas paši vai arī izmanto pakalpojumu „nozāģēsim un atvedīsim”. Par šo pakalpojumu uzzina gan tikai acīgākie vai zinātāji, jo sludinājumu ar attiecīgo tekstu var ieraudzīt piecu metru augstumā, kas pienaglots pie kāda piemājas koka, lai sētnieks vai kārtības sargs nenorauj. Tas gan nenozīmē, ka būsiet ieguvējs, jo egli pērkat kā „kaķi maisā” pa tumsu, samaksājot iepriekš. Šis bizness ir nelikumīgs.
Kremlis nosaka arī to, kad drīkst rīkot Jaungada svētku uzvedumus un koncertus. To drīkst darīt pēc tam, kad notikusi Galvenā valsts eglīte Kremļa Kongresa pilī. Tā ir eglīte, uz kuru vēloties nokļūt ikviens bērns - to zinot visi.
Pirmā eglīte ir valsts dāvana, un to apmeklē olimpiāžu uzvarētāji, bērnu namu bērni, bērni no maznodrošinātām ģimenēm, kā arī šogad Abhāzijas un Dienvidosetijas jaunā paaudze. Kopumā 6 000 bērnu.
Pārējiem gribētājiem jāpērk biļetes. Dienas seanss bērnam maksā 40 latus, kur var tikt tikai pats bērns. Atceros kādas mammas stāstu par to, kā bērnus varēja „saņemt” pēc eglītes – bērni iet pa riņķi un vecāki saspiedušies stāv miliču uzraudzībā un cenšas „izķeksēt” savu bērnu. Bailīgajām mammām tiek piedāvāti arī vakara seansi – kopā ar vienu vecāku visus sapņus var piepildīt par nieka 120 latiem.
Vēl vecā gada pēdējā dienā daudzi dodas uz pirti. Maskavā ir vairāk nekā 120 pēršanās iestādes, kurās stunda karstumā un tvaikos maksā no 20 līdz 100 Ls. Visslavenākā pēršanās vieta ir Sandunī pirts, kurā Jaunā gada svinībām iesildījās arī slavenās padomju laika filmas „Likteņa ironija jeb Vieglu garu!” galvenais varonis ar draugiem. Kā jau filmā redzēts, tā galvenokārt ir vīriešu izklaide. Sievas, kuras tajā laikā griež gaļas salātus, gatavo siļķi kažokā un cep kāpostu pīrādziņu, jau sen esot pieradušas.
Ir jau arī kāds labums no visas šīs jezgas ap gadu miju. Maskava izskatās krāšņa, jo elektrība ir lēta. Ar krievu mentalitātei tīkamu estētiku pušķotās egles redzamas pie metro un dzelzceļa stacijām, pilsētas laukumos un parkos. Arī pie valsts un pašvaldības iestādēm. Visu tirdzniecības punktu, pat pašu mazāko, logus grezno zelta virtenes un novēlējumi Jaunajā gadā. Veikalnieki gan skatlogus dekorē uz katriem svētkiem, jo noformējuma neiepirkšana no firmām, kas saistītas ar pašvaldības darboņiem, ir gluži vai garantēta pārbaudes uzaicināšana pēc svētkiem.
Un gandrīz visi cilvēki, ar kuriem šajās dienās nācās pārmīt kādu vārdu – pārdevēja veikalā, cilvēki ielās, biļešu kioska tantiņa, kurjers un citi – uzsauc „С наступающим!”[†] un vēl „С Новым Годом!”[‡].
Padomā!