Gan pedagogi, gan vecāki uzskata, ka princips „nauda seko skolēnam” tiek uzspiests, neizprotot patieso situāciju lauku pašvaldībās, neņemot vērā Latvijas reģionu specifiku, iedzīvotāju blīvumu un tml. Savukārt izglītības pārvaldes tikai akli klausa IZM ierēdņu diktātam.
Diemžēl līdz šim neviens nav prasījis bērnu vecāku viedokli par to, kā bērni, kuru tuvās skolas tiks slēgtas, nokļūs mācību iestādē. Ir skaidrs, ka lielas daļas skolēnu kā galvenās mērķa grupas intereses nemaz netiek ņemtas vērā. Realitāte ir tāda, ka, negribot sūtīt mazgadīgus bērnus uz attālu skolu internātiem, vecāki būs spiesti pārcelties dzīvot citur, atstājot tukšas savas dzimtās mājas. Daudzi ir pārliecināti, ka strauji pieaugs tādu pamatskolas vecuma bērnu skaits, kuri neapmeklēs skolu vispār. Īpaši tas draud nelabvēlīgo ģimeņu bērniem. Tātad Latvijā 21. gadsimtā draud uzplaukt analfabētisms. Vēl viens aspekts, kas uztrauc daudzus iedzīvotājus ir tas, ka skola lielā mērā nodrošināja kulturālu un labvēlīgu socialo vidi noteiktā teritorijā, kas tagad būs iznīcināta.
Tāpat skolotāji ir sašutuši par ministres Tatjanas Koķes vienaldzīgo attieksmi pret tiem tūkstošiem skolotāju, kuri zaudēs darbu pēc skolu slēgšanas. Ministres ieteikumi pārkvalificēties, piemēram, par sociālajiem darbiniekiem, ir varāk kā nekompetenti.
Izglītības darbinieki pauž neizpratni, ka visas ar nozares reformām saistītās lietas tiek diskutētas galvenokārt starp IZM, izglītības pārvaldēm un arodbiedrību, bet pilnībā nav redzama valsts stratēģiskā nostādne, kādu rezultātu Latvijā mēs kopumā gribam redzēt izglītībā nākotnē, īstenojot jaunās izmaiņas.
Pilnībā ir ignorēta iespēja izglītības sistēmu krīzes apstākļos izmantot kā instrumentu, kas palīdzētu sākt ekonomikas sakārtošanu reģionos, vienlaikus uzturot un kopjot vispārcilvēciskās un morāles vērtības. Skola pēc būtības nekad nav izolēta stuktūra. Tā vienmēr sadarbojas ar sabiedrību daudzos un dažādos aspektos, kam ir vērā ņemama nozīme labvēlīgas un drošas vides uzturēšanā noteiktā teritorijā, kā arī cilvēkresursu attīstībā.
Gundega Rancāne, „Sabiedrība citai politikai” Rēzeknes nodaļas vadītāja