Jauns posms pašvaldību dzīvē

Ekonomiskā varēšana šiem novadiem, nemaz nerunājot par republikas pilsētām, būs ļoti atšķirīga. Daudzas jaunās pašvaldības jau tagad ir nolemtas saņemt finansējumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Centrālās varas investīcijas pašvaldību projektiem ekonomiskās krīzes apstākļos būtiski izsīks, tādēļ slēgto objektu skaits pārsniegs jaunuzceltos vai rekonstruētos objektus. Pie valsts finanšu svirām ir stājies “Jaunais laiks”, kurš visu laiku ir deklarējis, ka nekādas “blatu” sistēmas “savām” pašvaldībām vairs nebūs. Bet uz šiem “blatiem” visu laiku ir balstījusies valdošo partiju varenība reģionos. Atsevišķu pašvaldību vadītāji varēja saviem vēlētājiem droši solīt būvēt un celt, jo zināja, ka centrālā vara viņus atbalstīs, kaut arī uz citu pašvaldību rēķina. Ko viņi var solīt šodien? Slēgtas skolas un slimnīcas? Šobrīd visiem partiju sarakstiem mēles galā ir jaunas darba vietas un sociālās garantijas.Šī situācija no pašvaldību vadītājiem prasīs pilnīgi citu domāšanu. Ir labi būt varenam un būvēt jaunas gaismas pilis, ja naudas ir kā spaļu. Bet kā vadīt pašvaldību, ja naudas pietiks vienīgi sociālajai palīdzībai? Arī finanšu apgrozījuma nekāda, no kura kaut ko varētu atlicināt sev un sponsoriem. Ar to es gribu teikt, ka “trekno gadu” vadītājiem jaunajās pašvaldībās nebūs ko darīt. Viņu vietā jānāk deputātiem, kuri nav iemācīti šķiesties ar naudu, bet ir iemācīti dzīvot no algas (pensijas) līdz algai (pensijai). Latvijā 19 gadus valdošo liberālo politiku ir jānomaina ar sociāli atbildīgu politiku. Tādēļ mans ieteikums vēlētājiem būtu – paņemot rokās vēlēšanu listes, paskatīties, ar ko deputātu kandidāts ir nodarbojies savā iepriekšējā dzīvē. Kas pieradis dzīvot no privatizācijas, spekulācijām, dotācijām un ES finansējuma, tam būs grūti vadīt pašvaldību un saprast iedzīvotāju vajadzības jaunajos trūkuma apstākļos, kad katrs santīms, pirms to izdot, ir rūpīgi rokās jāapgroza. Es ļoti ceru, ka mūsu valdošās partijas apzinās šo savu atbildību, ka pēc vēlēšanām tās negaida ne uzvarētāju lauri, ne skaļas fanfaras. Lai gan dažas partijas uzskata, ka grūtā brīdī valsti var glābt tikai dziesma, iesaistot savos sarakstos populārus izpildītājus. Latvieši jau esot dziedātāju tauta, bet šodien liekas tomēr, ka ar garīgām vērtībām vien, lai valsts izrāptos no bedres, tomēr būs par maz.Vēl citas partijas, acīmredzot jaunu ideju trūkuma spiestas, mēģina vēlēšanās kārtējo reizi izspēlēt nacionālo kārti, baidot latviešus, ka bez tām Rīgā un citās lielajās pilsētās pie varas nākšot krievi un tad nekāds trūkums nelikšoties par ļaunu – ielās plīvošot sarkani karogi un runāšot tikai krieviski. Cienījamās partijas TB/LNNK un “Pilsoniskā savienība” pat sastrīdējušās savā starpā, kura no tām visvairāk ienīst “Saskaņas Centru”. Lai gan patiesībā tās ienīst viena otru, jo diviem kloniem vienā ligzdā izdzīvot ir grūti. “Saskaņas Centrs”, kurš nekādi ar šim partijām nekonkurē, ir vienīgi pamatojums pašu ķīviņam.Es esmu pārliecināts, ka šodienas vēlētājs vairs uz tik plika āķa neuzķersies, bet ar skaidru galvu paskatīsies, kas pagājušos četros gados valstī ir sastrādāts: kur ir bijuši reāli darbi (piemēram, dzīvokļu celtniecība), kur vienīgi retorika un bezjēdzīga naudas šķiešana (Dienvidu tilts).Mums visiem nav citas valsts kā vienīgi šī – Latvija. Tad veidosim to saprātīgi un atbildīgi, nešķiežot spēkus un naudu skaļās svilpēs un sīkumainās ķildās.