Kā būtu jāatbalsta vietējie ražotāji?

Man ļoti patika Dienas raksts,kur analizēja piena cenas veidošanos.Tas bija apmēram tā:ja piens veikalā maksā 49 sant.,tad šo summu veido-1.~15.sant.-zemniekam par pienu 2.~6 sant. tirgotāja uzcenojums 3.~18 sant. pārstrādātājam 4.~9 sant. (kā PVN) Tad lūk atbilde-visi strādā gan ražotājs,gan pārstrādātājs,gan tirgotājs-visiem ir ražošanas izmaksas,bet peļņa tuva nullei vai pat strādā ar zaudējumiem.Bet valsts neko nedarot saņem 9 santīmus par katru piena litru tīrās peļnas.TAD JAUTĀJUMS IR ŠĀDS-AR KO NODARBOJAS MŪSU VALSTS?VAI TAS IR REKETS,BANDĪTISMS VAI VIENKĀRŠI IDIOTISMS?Te taču skaidri redzams ,kas gremdē mūsu tautsaimniecību.

Vienīgais veids kā atbalstīt vietējos ražotājus ir nodokļu samazināšana.Valdības uzdevums būtu noteikt tautsaimniecības prioritārās nozares kuras būtu stimulējamas.Bet ar vienu piebildi-atlaistās nodokļu summas 100% apjomā uzņēmumam jāinvestē ražošanas efektivizācijā iepērkot nepieciešamos ražošanas līdzekļus un izglītojot darbiniekus.Vienlaicīgi būtu ar likumu jānosaka ražotāja un tirgotāja attiecības,kas būtu labvēlīgākas ražotājam un neļautu tirgotājam uzlikt precei nepamatotu tirdzniecības uzcenojumu.Tajā pašā laikā valdībai jānosaka tas preču klāsts,kas importējot būtu jāapliek ar papildus nodokļiem-īpaši tas attiecināms uz lauksaimniecības produkciju no valstīm,kas saņem lielākas dotācijas(ievedmuitai jābūt tik lielai,lai līdzsvarotos nevienlīdzīgā dotāciju politika ES dažādās valstīs jo kā zinams Latvijas zemnieki saņem 10 reizes mazāku dotāciju apjomu kā vecas ES dalībvalstis-tātad vietējais ražotājs jau paredzēts iznīcībai neatkarīgi no darbības un pašatdeves.ES valstu zemnieki var droši strādāt ar zaudējumiem jo 600 eiro kompensācija par hektāru sos zaudējumus pārvērš milzīgā peļņā-iedomājieties peļņu vidējā 500ha saimniecībā.Tikmēr mūsu zemnieks saņem 20-60 eiro un pie vislielākās vēlmes strādāt,spiests bankrotēt) Bet kur likt ārvalstu kredītu?Atbilde vienkārša-aizlāpīt robus budžetā,kas radušies(bet varbūt arī nē)īstenojot jauno nodokļu politiku.Piedevām atkristu subjektīvā naudas izdāļāšana ČOMIEM. Par cik neviena no šīm skartajām tēmām mūsu valdībā pat nav aizskarta,tad par vienīgo tautsaimniecības glābšanas iespēju uzskatu NEPIECIEŠAMĪBA GĀZT ESOŠO VALDĪBU UN UZSĀKT ĀRKĀRTAS VĒLĒŠANAS.

Pirmkārt, valstij efektīvi un kvalitatīvi jāveic savas PAMATFUNKCIJAS un uzkrāt nebaltām dienām, nevis domāt par "ekstrām" (greznas celtnes (gaismapils, koncertzāle uz AB dambja), atbalsts atsevišķām nozarēm vai pat vienam uzņēmumam. Piemēram, neatbalstu siera iepirkuma afēru, jo tā atgādina Parex bankas „glābšanas plānu”>>> valdībai nav ticamu aprēķinu, nav tirgus izpētes, nav pamatojums pasākuma bezzaudējumu noslēgumam, bet ir pēkšņs „vienas nakts” lēmums, pēkšņi atrodas nauda, atbalstīti tiek, pirmkārt, valdošās kliķes „savējo” uzņēmumi. Vai arī Rīgas piena kombināts ir stratēģiski svarīgi Latvijas uzņēmumi kā Parex banka? Intervijā vienviet godmanis norāda - ja valsts iejauksies un uzpirks produkciju, tad darīs to tikai par pašizmaksu un tikko cena realizējama virs pašizmaksas, viņi [kombināti] valdības uzdevumā produkciju pārdod, un valdība atgūst naudu. Savukārt, tālāk godmanis norāda, ka valsts iepirktu produktus, kas atrodas noliktavās, tad tās atbrīvotos un uzņēmumi varētu ražot produktus ar pavisam citu – zemāku – pašizmaksu.” Tātad, godmaņa valdības mērķis ir nopirkt no uzņēmumiem produkciju par lielo pašizmaksu, lai uzņēmumi varētu ražot par zemāku pašizmaksu. Bet kāpēc jāiepērk par paaugstinātu pašizmaksu? Kurš var garantēt, ka finanšu krīzes ietekmē siera pašizmaksa nesamazinās vēl vairāk vai tā ilgu laiku saglabājas zemā līmenī? Vai valstij ir pietiekami brīvu līdzekļu, lai ielaistos vēl vienā „savējo” uzņēmumu atbalsta afērā? Citā intervijā Henrijs Fogelis, RPK direktors teica, ka kombināts apzināti saražojis 1000 tonnu Krievijas tirgum paredzētu sieru, kaut gan tirgus tur apstājies jau vairākus mēnešus, taču cer uz valsts atbalstu. Vai kāds var apgalvot, ka krievijas tirgus atdzīvosies, t.i., naftas cenas kāps pietiekami, kamēr siers RPK noliktavās nebūs sapuvis? Man šķiet RPK akcionāriem būtu drīzāk jāizvērtē H. Fogeļa piemērotība ieņemam amatam un valdībai nevajadzētu ielaisties spekulatīvos augsta riska darījumos. Es „piekāšu” šīs godmaņa un valdošās kliķes „fiksās” idejas savējo glābšānā: Gaismas pils atmazgājot naudu vēlēšanām, „Liepājas metalurga” valsts garantijas, savējās Parex glābšana un tagad „savējo” piena kombinātu siera afēra. Tās ir maksājušas pārāk dārgi. Godmani, gardākais siers ir slazdā. Kurš būs tavs pēdējais slazds?

Likvidejot !

Uzpērkot pēc iespējas vairāk cigoriņus, kafiju, sieru, sviestu un lopbarību. Pēc tam to krājot pazemes bunkurī Brivības bulvārrī 36. Ja nopietni, tad pat atlaižot PVN atpakaļ no 21 uz 18 jau būtu progress.

Rīgas centrāltirgus tradicionālā funkcija. Tur jāpārdod vietējo zemnieku produkcija, nevis dārgi jātirgo lētais importa draņķis no vairumtirdzniecības bāzēm.

Uzņēmējdarbības vide ir jāuzlabo, mazinot birokrātiju un korupciju valsts un pašvaldības iestādēs. Tomēr piekrītu, ka jāmainās uzņēmējam. Ja vietējais produkts ir vienkārši nekvalitatīvs, es to nepirkšu un neatbalstīšu, ka valdība atņem naudu kam citam, lai atbalstītu šos nekvalitatīvo produktu ražotājus.

Vēl labāk - tūlīt nošaut bez tiesas un izmeklēšanas. Un fiksi atgriezties attīstītaja sociālismā.

Jānacionalizē miljonāru par sviestmaizi prihvatizētie- sagrābtie piena pārstrādes uzņēmumi. Diezgan ir sūkuši darba tautas asinis. Ja kādi pretojas, tos cietumā pie maizes un ūdens, lai nodzen uzaudzētos taukus.

jāmainas ir arī vietējam ražotājam, ja runājam par pārtiku, tās kvalitāte ir graujoša, es te nerunaju par to tīro izejvielu, kuru nopērku no lauksaimnieka un pagatavoju pati, bet viss tas , kas ir izgājis caur kombinātiem ir sabojāts neatgriezeniski ar ķimikālijām vai pagatavots vispār no dranķa.

Latvijā ražo dārgas mēbeles, piem.Zunda. Es tādas nevaru atļauties, tāpēc arī nevaru viņus atbalstīt. Man būs jāpērk poļu ražojums - kosmopolītisks dizains, apmierinoša kvalitāte par saprātīgu cenu.

Jāveic iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi. Tas nozīmē - jānodrošina, lai vietējā ražotāja prece būtu konkurētspējīga ar analoģiskām importa precēm. Diemžēl ES rūpējas tikai par Kopienas iekšējā tirgus aizsardzību, nosakot kvotas, antidempinga maksājumus un citus ierobežojumus trešo valstu produkcijai. Katras atsevišķi ņemtas dalībvalsts iekšējais tirgus Kopienas ietvaros ir pilnīgi neaizsargāts no citas dalībvalsts ražoto preču neierobežotas ieplūšanas, kas noved pie pašmāju ražojumu izspiešanas no nacionālā tirgus. Citiem vārdiem, globalizācijas ideoloģija un tās vadmotīvs - brīvā tirdzniecība - ir novedusi pie pašreizējās situācijas. Īpaši tas attiecas uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanas nozari. Jāatceras, ka katras valsts ekonomiskās patstāvības galvenais rādītājs ir valsts spēja nodrošināt savus iedzīvotājus ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Tā ir ekonomikas aksioma.

Ražotājiem vajadzētu samazināt PVN uz 12 vai13% ar likumu noteikt uzcenojumu veikalos no 8 līdz10% un redzēsiet,ka vis aizies uz augšu.Jo tā klāt pievešana un uz vietas zemnieku sētās tirgošanās īsti riktīgi nav.Vai zemnieks pievedīs kilogramu kāpostu un divus burkānu,visiem arī nav savs transports.Uz visa tā nodokļu nastas samazinājuma cenas kritīs ne pa jokam.Pašvaldībām atļaut ņemt aizdevumus un atistīt būvniecību,bet ar nosacījumu,ka tajos strādā vietējās firmas, tas ir Jelgavā jelgavas, Bauskā bauskas samazināsies bezdrbs un tiks ieksēti nodokļi,nodokļus kontrolēt drastiski.

1. Vēl jāsamazina pārsvarā Latvijas ražotājus ietekmējošie nodokļi, t.i., Iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļi. PVN, iespējams, šī brīža skarbajā finansu situācijā var palikt paaugstināts. 2. Jāveicina ieguldījumi ēku energoefektivitātē, jo tas veicinās plašu darbaspēka tirgu, samazinās energoatkarību, samazinās negatīvo tekošā konta deficītu. 3. Uzturēt stabilas valsts attīstības prioritātes, lai arī uzņēmēji var uz tām orientēties. 4. Plānošanu veikt trīs līmeņos: bāzes scenārijs, pesimistiskais un optimistiskais. Tad būs mazāk negaidītu situāciju un būs jau ieplānoti veicamie pasākumi (nevis jāgaida pusgadu, kamēr ierēdņi izčammāsies un īstais brīdis pagājis). 5. "Latvijas Valsts meži" varētu pavasarī organizēt koku stādīšanas talkas (arī par samaksu), nevis kā plānots tikai pastiprināti izcirst mežu.

Kas notiek ar Latvijas Kārumu- tas vairs nav tas...