2008. gada 12. decembrī Pols Krigmens (Paul Krugman), Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, paziņoja, ka Latvija ir nākamā Argentīna. Saknes šādam Krigmena paziņojumam meklējamas viņa grāmatā The Return of Depression Economics and the Crisis of 2008. Krigmens uzskata, ka Argentīnas krīzes pamatā 2002. gadā bija arhaiskā valūtas valdes (currency board) sistēma. Šādā sistēmā katrs vietējās valūtas apjoms var tikt emitēts vienīgi tad, ja tam pretī ir valūtas rezerves tādā pašā apjomā. Ja ekonomikā ir krīze, tad strauji sarūk valūtas rezerves (jo jāatdod aizņemtā valūta starptautiskajiem aizdevējiem), bet vietējā centrālā banka nevar stimulēt ekonomiku, jo nevar atļauties emitēt naudu, kas nav segta ar valūtas rezervēm.
Man šķiet, ka Hansens galīgi tomēr netika nobiedēts, jo Latvijas gadījumā SVF (kuru Krigmens uzslavē par spēju mācīties no savām kļūdām) un citas institūcijas aizstās iepriekš ņemtos valūtas aizdevumus, tātad naudas daudzums ekonomikas stimulēšanai nesamazināsies. Saskaņā ar Krigmenu, stimulēšanas paketes apmērs līdzīgās krīzēs, ir bijis 4 procenti no IKP. Latvijas gadījumā tā summa, kas nepieciešama ražotāju atbalstam būtu aptuveni 1 miljards eiro.
Protams, jautājums par valdības spēju vadīt ekonomiskos procesus joprojām ir vissvarīgākais. Tāpēc tas, no kā vajadzētu baidīties, ir Godmaņa paziņojums 2008. gada 19. decembrī, ka Latvijas budžeta deficīts šogad sasniegs 3 procentus no IKP jeb 450 miljonus latu. Vēl vasarā viņš sapņoja par 8 miljonu pārpalikumu. Vilcināšanās samazināt valsts nelietderīgos tēriņus un mainīt nodokļu sistēmu no atbalsta bagātajiem patērētājiem uz atbalstu ražotājiem ir maksājusi dārgi.