Kam tiesības saukties par politiķi?

Būtu gandrīz vai smieklīgi, ja vien šiem kungiem apvienojumā ar verdziski paklausīgo Saeimas vairākumu nebūtu reālas iespējas apcirpt vārda brīvību mūsu daudz cietušajā zemītē. Inteliģences un radošo darbinieku 14. janvāra vēstule pamatoti aprāda šādu briesmu esamību. Jo taktika, ko izvēlējusies vara, ir vienkārša – aiz dauzoņu nodarītajiem postījumiem noklusēt un aizmirst 13. janvāra tautas sapulces galveno iemeslu un dzinējspēku – valdošās koalīcijas neiedomājamo augstprātību (kaut vai vakar vērotā Daudzes KUNGA  niknā seja un runa TV ekrānā – uffff!!!!), kurlumu pret „kvaukšķiem” (uzskatu par godu piederēt šai kategorijai) un viņu dzīvi. Tagad varētu būt radusies iespēja aizsiet arī muti valdošo nejēgu kritizētājiem. Draudīgs brīdis!Kamēr neesmu apklusināts, vēlos vēlreiz paust savu bezgalīgo izbrīnu par premjera pilnīgo politiskās intuīcijas trūkumu šajā grūtajā laikā. Nevar un nedrīkst atlaist no darba tūkstošiem cilvēku, izputināt zemnieku saimniecības, nedodot viņiem kaut mazāko skaidrojumu un nākotnes cerību par to, kā valdība atjaunos ekonomisko dzīvi un atkal radīs viņiem visiem iespējas strādāt un nopelnīt. Nedrīkst tādējādi veidot eksplozīvu neapmierināto slāni! Ja to domā apvaldīt ar policejiskām metodēm, tad šādas vēlmes realizācija var kļūt par pirmo, liktenīgo soli ceļā uz totalitārismu. Acīmredzot pozitīva nākotnes redzējuma un piedāvājuma valdībai vienkārši nav – par spīti apsolītajai finanšu palīdzībai. Atliek bēdīgais un galīgi vairs ne jaunais konstatējums, ka mums pie varas nav politiķi tradicionāli demokrātiskajā izpratnē, un līdz ar to tie nav tiesīgi definēt, kam ir un kuram nav .tiesības saukties par politiķi. Bet tā tomēr ir visai maza bēda. Pats svarīgākais ir tas, ka šie varasvīri nedrīkst turpināt savas darbības, galvenokārt - pārvaldīt aizņemtās naudas milzu summas. Ārkārtas vēlēšanu  „graujošās sekas”? Kam? Kuram? Vai „kvaukšķiem”, kuriem varētu būt apnicis būt par bezveida masu valdošās koalīcijas izdzīvošanas plānos?