Tā ir pati svarīgākā, tālejošākā ziņa kopš krīzes sākuma. Runa ir par katastrofu, pilnīgu sagrāvi valsts mērogā! Ja viena no Latvijas pašām augstākajām amatpersonām to teikusi publiski, tad esam tiesīgi vaicāt un uzzināt – kas īsti tiek gatavots?
Vai taloni būs naudas surogāts, lietojams, dabīgi, tikai Latvijas teritorijā?
Varbūt saņemsim algu talonos, kurus varēs iemainīt pret putraimu kilogramu (droši vien to tad arī brauca izpētīt tautas kalpi Kubā; tagad, jaunajos apstākļos - marš prom, pieredzes apmaiņā uz Ziemeļkoreju!).
Tie ir tikai pamatjautājumi. Jo apkārt tiem problēmu gūzma. Viens gan ir skaidrs – šādi soļi Latviju izslēgs no pilnvērtīgas finanšu un tirdzniecības aprites starptautiskā vidē. Tātad eksistence pie kartupeļu biezputras un zīļu kafijas. Ja tas jau reiz nebūtu piedzīvots pie vācu un krievu kungiem, tad varbūt būtu pat interesanti. Bet nemaz gan nav interesanti uzzināt, ka mūsu pašu bāleliņi noveduši Latviju pie šādas katastrofas apzināti un acīmredzot mērķtiecīgi (kaut vai neko nedarot tad, kad to vēl varēja). Jautājums katram no mums – kam gan esam uzticējuši savas valsts pārvaldi...
Likumi neparedz kriminālu atbildību par aplamas politikas nodarītajiem zaudējumiem – diemžēl... Un politisko atbildību šajā valstī nav pieņemts uzņemties, te pat kriminālprocesā iesaistītie ir labu labie premjera kandidāti. Atliek vēlēšanas, kuras gan tuvojas neizbēgami. Bet Šlesers vai kāds cits no līdzšinējiem bodniekiem atkal amatā - tā nebūt nav vēlēšanu neizbēgamība. Par neizbēgamību to varu padarīt es, tu un mēs visi balsojot vai nebalsojot.