Tas ir tuvredzīgi, lai neteiktu kaitnieciski Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Mēs 10 gadus cīnījāmies ar „aplokšņu algām”, un tagad ar vieglu roku dzenam uzņēmējus un iedzīvotājus „pelēkajā” nodokļu nemaksāšanas zonā.
Vai valsts ekonomiskos procesus virzošie politiķi ir tik ļoti atrāvušies no zemes, ka vairs nemaz nesajūt signālus, kas nāk no sabiedrības? Vai viņiem patiešām šķiet, ka dzīvē viss notiks tā, kā rāda matemātiskas formulas aprēķini? Cik reižu vajag nonākt pie negatīva rezultāta, lai saprastu, ka nodokļu celšana uzņēmējiem nesekmē to vairošanos un jaunu darbavietu rašanos?
Tie, kas ar abām kājām stāv uz zemes, sadzird, ka aizvien vairāk pakalpojumu tiek sniegts, apejot nodokļu maksāšanu. Ar šādu politiku mēs varam tikai aizmālēt acis naudas aizdevējiem, bet pavasaris mums visiem skaudri parādīs šo matemātisko prognožu kļūdas valsts budžetā . Un ko tad darīsim? Vēlreiz pacelsim nodokļus atlikušajiem, kuri tos vēl maksā?
Jācer, ka veselais saprāts atgriezīsies, pirms mēs paši ar savām rokām iznīcināsim savu valsts ekonomiku! Morāles normas par godīgas nodokļu maksāšanas nepieciešamību nevarēs atgriezt un nostiprināt tik ātri, cik tās var sagraut!