Treškārt, PAR to, ka akcijām jābūt un ka prezidentam Zatleram tomēr būtu jāmet pie malas sava mīkstčaulība un jārosina Saeimas atlaišana. Es pats būšu Doma laukumā, lai kopā ar Brīvo arodbiedrību savienību un citu organizāciju biedriem izteiktu savu protestu pret šobrīd valstī notiekošo.Svarīgākais šoreiz ir būt kopā, lai labējo partiju koalīcijai skaidri pateiktu – tā turpināt nedrīkst. Un tikpat būtiski ir ne tikai sapulcēties Doma laukumā, kur no skatuves teikt patriotiskas runas, vēl būtiskāk ir saprast, ko un kā darīt tālāk - ar 13. janvāra pēcpusdienu dzīve nebeigsies. Mēs pamodīsimies 14. janvāra rītā, lai saprastu, ka būtībā nekas vēl nav uzreiz mainījies, ir jāturpina pie tā strādāt. Tāpēc bez publiskām akcijām un tautas sapulcēm būtu jābūt arī skaidrai un saprotamai rīcības programmai. Ko mēs darīsim nākamajā rītā pēc labējās koalīcijas padzīšanas no Saeimas. Kādas būs mūsu prioritātes, kādi būs uzdevumi un kāds attīstības plāns. Kā un ar kādām metodēm mēs mēģināsim izkļūt no krīzes. Diemžēl šādu programmu no akcijas organizētājiem es neesmu sagaidījis. Jo tādas programmas jau nav. Ir tikai vēlme prezentēt sevi sabiedrībai, atrādīt tautai...Esmu pārliecināts, ka cilvēki Doma laukumā būs. Būs daudzi un būs ar savu viedokli. Tādu viedokli, kas būs jāuzklausa. Ja ne tagad un rīt uz brokastlaiku, tad jau pavisam drīz – pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ir maz cerību, ka prezidents Zatlers sadūšosies uz radikālu rīcību, tāpēc ārkārtas vēlēšanu diez vai būs. Un akcija Doma laukumā tomēr paliks tikai akcija, kurā kārtējo reizi tiks parādīts tautas noskaņojums. Tāpēc jo svarīgākas būs jūnija pašvaldību vēlēšanas. Gribētos ticēt, ka graudi no pelavām tiks atsijāti – esošo un bijušo labējo politiķu realizētā politika jau novedusi valsti līdz kliņķim un iedzinusi parādos, kas būs jāmaksā katram no mums. Šoreiz būs īpaši svarīgi nepaļauties un nepakļauties supermeniem no reklāmas plakātiem vai varoņiem, kas gatavi vien izkliegties un publiskās vietās raudāt krokodila asaras kopā ar tautu – lai tikai nokļūtu siltajos varas krēslos. Pēcāk, protams, aizmirstot savas pārliecības un solījumus... Šajās vēlēšanās (gribētos ticēt) Latvijas iedzīvotāji balsos par to, kas darāms, un par tiem, kas gatavi piedāvāt reālas, izpildāmas un, galvenais, taisnīgas programmas.
Ko un kā darīt tālāk?
Pirms lasāt tālāk, uzreiz gribu pateikt, ka es esmu „par”... Pirmkārt, PAR to, ka valdošajai koalīcijai ir jāpasaka, ka tā vairs sen nespēj „nolaisties” līdz līmenim, kurā dzīvo normāli cilvēki. Otrkārt, PAR to, ka mums jābūt aktīvākiem un ar visiem iespējamiem līdzekļiem jāpretojas tai ciniskajai bezkaunībai, ar kādu mēs „tiekam pārvaldīti”.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.