Kolektīvās vērtības pārmaiņu laikos

Pieaugot individuālisma vērtībām un tehnoloģiju nozīmei mazinājusies ir tradicionālas ģimenes, skolas, reliģijas un valsts socializētāja loma, un tieši mēdiju loma ir augusi uz iepriekšminēto soc. aģentu lomu samazinājuma rēķina.Ja salīdzinām komerciālas un sabiedriskas plašsaziņas līdzekļus tad mani neuztrauc komerciālie TV, radio un interneta kanāli, bet gan sabiedriskie raidītāji, jo to darbības kvalitāti nosaka nodokļu maksātājs. Proti, lai valsts spētu vadīt kultūras politiku mēdiju telpā tā parasti sāk ar sabiedrisko mēdiju politikas veidošanu, kuri tad ar laba piemēra, kaulēšanās vai regulācijas palīdzību ietekmē arī privāto mēdiju darbību. Mūsu kaimiņos Igaunijā valsts noteica elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību 2007. gada janvārī pieņemtajā jaunajā valsts apraides likumā. Lai atjaunotu Igaunijas TV saturu bez reklāmu uzbāzības, un nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistu darbu Igaunijas likumdevēji necentās politizēt politikas veidošanas procesu, bet gan kopēja labākos Eiropas raidorganizāciju paraugus. Izveidojot jauno Igaunijas Valsts Apraides Organizāciju (ERR), par piemēru tika ņemts žurnālistikas etalons BBC. Latvijas Audiovizuālo mediju un radio pakalpojumu likumprojekts līdzīgi veselai rindai citiem likumprojektiem Saeimā top ierasti gausi. Tas nav pārsteidzoši, jo Latvijas valdošās koalīcijas pārstāvji līdzīgi kolēģiem uz Austrumiem no Zilupes cenšas pierādīt vēlētājiem, ka viņi spēj likumdošanas procesā izgudrot jaunu divriteni, lai tomēr galu galā atzītu: “ka bija vēlējušies kā labāk, bet tomēr sanācis kā vienmēr”. Skatoties uz Latvijas sabiedrisko mēdiju darba rūkošo kvalitāti, reklāmas pārbagātību, un Krievijas TV produkcijas lomas pieaugumu rodas pārdomas par Latvijas valsts nevēlēšanos regulēt sabiedrībā notiekošo. Proti, likumdevējs nespēj pielāgoties 21.gs. situācijai, kur dalība ES nosaka sapratni par vairāku līmeņu pārvaldi. Saeimas mazspēja izraisa ķēdes reakciju un citu pārvaldes sfēru “noplīšanu”, jo Satversmes 2.pants nosaka, ka vara pieder tautai, bet pārstāvnieciskā demokrātijā augstākais varas nesējs ir Saeima.Valsts likumdevēja nespēja kompleksi risināt Latvijas 21.gs. izaicinājumus mani uztrauc, jo redzot cik gurdeni strādā Saeima māc bažas par Latvijas valsts ilgtspēju. Šodien plašsaziņas līdzekļi paziņo vien par finanšu krīzes sekām pasaules tirgos, bet īsti nespēj izskaidrot Latvijas ierindas vēlētājam, kā krīze finanšu tirgos, pieaugošais Kremļa hierarhijas naids pret visu “rietumniecisko”, un mūsu likumdevēja mazspēja veido sprādzienbīstamu kokteili Latvijā. Redzot pagājušā gada aprīļa notikumus Tallinā ar kolēģi Andri Sprūdu rakstījām par nepieciešamību pēc krievu valodā raidoša TV kanāla, kurš objektīvi atspoguļotu Baltijas valstīs notiekošo. Igaunijā tika izveidota dienas laikraksta Postimees krievu versija, bet Igaunijas politiskā elite ir pārliecinājusies, ka ar to nepietiek. Lai neatkārtotu Čehoslovākijas 1938. gada katastrofu, kad Prāgas valdība atteicās raidīt vācu valodā, arī _The Economist _žurnālists Edvards Lūkass (Edward Lucas) iesaka Igaunijas un Latvijas valdībām apsvērt iespēju izmantot krievu valodā raidošas TV stacijas, lai šādi mazinātu Kremļa propagandas spiedienu.LTV 7 krievu valodas ziņu kanāls veic nozīmīgu darbu, lai sludinātu eiropeiskās vērtības Latvijas krievu kopienā. Dažkārt skatoties Panorāmu, palieku domīgs, jo tikai pēdējo pēdējā mēneša laikā vien sižeti par “tīģerēna apsveikumu” V. Putina dzimšanas dienā, V. Zatlera Vidusāzijas ceļojuma piezīmes, jeb paziņojums par PSRS tautas mākslinieka Muslima Magomajeva došanos aizsaulē drīzāk atgādina par eirāzisku vērtību nostiprināšanos Latvijas TV pirmajā kanālā. Lai kā arī nebūtu, NRTP noteiks eiropeisko vai eirāzisko vērtību nostiprināšanos Latvijas sabiedriskajā TV. Bet tiem, kuriem interesē Edvarda Lūkasa Kremļa administratoru rīcības analīze un finanšu krīzes iespaids uz Baltijas valstu ekonomikām esat laipni gaidīti 30. oktobrī uz lekciju.