Krīze kā iespēja arī enerģētikā

Nevienam nav noslēpums, ka ārējo parādu veidojošā summa lielā mērā sastāv no maksas par neliettderīgi izmantotiem energījas nesējiem. Būtu tikai apsveicami , ja A. Kampars šo tēmu attīstītu tālāk ( jeb nodotu tālāk "neiekonservējot" ) , jo tā ir lieta , kurai "saskaņā ar padomju tradīcijām" Latvijā uzmanību ,diemžēl , pievērš ne vairāk kā NĪ burbuļa uzpūššanai.

Jau pirms desmit gadiem Latvijai vajadzēja sākt būvēt kodolreaktorus. Tad šodiern visa tā klaigāšāna izpaliktu. Un kopā ar igauņiem raudzīt vai nevar savest kārtībā Igaunijas urāna atradnes, kuras pieķēzījuši krievi. Urānu rok ar Čehijā un Austrumvācija. Bagatināšanas ierīces palielinātu darba vietu skaitu, paturot prātā, ka kodolreaktori aug kā sēnes un daudzkur domā par torija izmantošanu. Tikai muļķu zemē par to neko nezina. Nav grūti uzminēt kā šo zemi sauc.

"Fui" laikam patiesībā ir Grostiņš. Šis sūdabrālis un putinveidīgo pakalpiņš sāka tik traki gānīties tāpēc, ka raksts bija par to, ka jāsamazina Latvijas energoatkarība no Krievijas.

JL līmenis. Pa kapeiku augstāks par SCP, bet līdz pamatskolas 9.klasei vienalga tālu.

Peat Users in Latvia The role of peat in the national level In 2004 peat made up 0,05% of the total consumption of primary energy resources in Latvia. At the same time according to the National Energy programme (1997) the share of peat among the primary energy resources should have been 3,6-5,1% in 2005.

Kūdru arī makaronos pārvērtīs un aizvedīs <a

Manā lauku zemē izzāģēja krūmus 7 ha, sašķeldoja un aizveda uz Turciju. Turcijā no šīs šķeldas ražos elektrību.

Samazināt importu ir tas pats kas palielināt eksportu, kāpēc mums maksāt citu valstu naftiniekiem un gāziniekiem, kad pašiem darba nav?:))) būtu labi ja tas pielektu arī valdībai, ja ne šai, tad nākošajai

uz 2005.gada 1.janvāri kopā visā Latvijā 77 kūdras atradnēm ar kopējo licences laukuma platību 23 718,4 ha izsniegtas 90 zemes dzīļu izmantošanas licences, no tām saskaņā ar 05.10.2005. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vēstulē Nr.4-6-1/788 norādīto, 39 kūdras atradnes atrodas valsts a/s „Latvijas valsts meži” valdījumā. Kopējās licences laukuma platības visās šajās valsts a/s „Latvijas valsts meži” valdījumā esošajās atradnēs ir 12 960,22 ha. Minētais norāda, ka 2004.gadā valsts a/s „Latvijas valsts meži” bija 55% liela tirgus daļa uz kūdras ieguves platībām (ha), uz kurām bija izsniegtas licences. Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Īrijā ir kūdras kā kurināmā izmantošanas programmas. Latvijā nav nekā, kaut arī zināms, ka 80 procentus pašlaik trūkstošās elektroenerģijas varētu saražot, izmantojot Latvijā iegūto kūdru. Tā vietā mēs kaldinām plānus, kā ievest ogles un saņemt dabasgāzi no citām valstīm, pārvēršot Latviju par ekonomiski atkarīgu un politiski viegli ietekmējamu valsti."

Krīze kā iespēja arī enerģētikā ??? Nesen pa TV rādīja vienu cilvēku, kas tam noticēja. Viņš bija aizmirsis zem kā dzīvo. Lauku apvidū bija iegādājies sev vēja ģeneratoru, bet izrādās tā jauda bijusi lielāka, nekā kaut kādā pašvaldības normā vai regulā teikts. Vēja ģenerātoru uzstādīt neatļāva. Uzņēmējs bija noticējis viltus aicinājumiem, kuriem nav seguma. Nauda iztērēta, materiāli un iekārta nopirkta, laiks un nervi iztērēti, bet jēgas - nulle. Nevajadzētu nodarboties ar klaju retoriku. Citādi vel kāds muļķa letiņš var noticēt, ka te kāds tiešām ļaus godīgi dzīvot Latvijā un nepiesārņot vidi.

Domāju ja premjers nenāk klajā ar šādu iniciatīvu,tad viņš ir krimināli tiesājams.Jo skaidrs,ka tikai savu resursu izmantošanā ir iespējama nākotne valstij kurai nav ražošana.

ja šādus praktiskus jautājumus JL sāktu risināt un pidāvāt idejas, tad to varētu uztvert nopietnāt... nevis kā kvaukšķus..

shi joma ir tachu prioritara- vismaz, spriezhot pec PVN likmes?:)

Zinātniekiem ir maz kas darāms tur, kur viss ir izpētīts. Speciālistiem - jā, darba spēkam -jā... , bet, kā jau teicu - bez VALDĪBAS (bet bez šaubām īstas valdības, ne aiz aukliņām raustāmu leļļu) programmas un finansējuma šāds darbs nav iespējams.

Šim jautājumam jau sen vajadzēja būt prioritāram. Kompleksam risinājumam: ēku siltināšana (pamati, sienas, griesti,logi, durvis, caurules..), vietējā kurināmā izmantošana (malka, kūdra, biomasa, varbūt iespējams kurināšanai izmantot rapša eļļu u.c.), apsilde ar pazemes ūdeņiem u.c. Šeit darbs valdībai, zinātniekiem, speciālistiem, strādniekiem - pirmkārt būt mazāk atkarīgiem no citiem, otrkārt lētāk, treškārt darba vietas, ceturtkārt intensīva tautsaimniecība u.t.t.