Arī mediju tirgū pašreizējā krīze varētu būt labs stimuls, lai sakārtotu nozari. Tikai krīzes laikā beidzot saprotam, ka tik mazai auditorijai kā Latvijas iedzīvotāji, pēc līdzīgiem principiem veidoti mediji tādā skaitliskā pārākumā nav nepieciešami. Abu minēto žurnālu turpmākā neparādīšanās preses kioskos ir tikai loģisks iznākums.
Nedomāju, ka šis ir brīdis, kad rakstošie mediji pazudīs pavisam. Zināms, ka tā tika uzskatīts gan uzsākot radio uzvaras gājienu pagājušā gadsimta pirmajā pusē, gan arī vēlāk, kad aizvien vairāk mājsaimniecībās galvenā vieta dzīvojamajā istabā tika ierādīta TV kastei. Prese nepazuda, bet bija spiesta mainīties.
Arī tagad, kad globālā tīmekļa vide lielai daļai sabiedrības ir galvenais informācijas gūšanas veids, rakstošie mediji būs. Tikai mazākumā un ar citu saturu.
Domāju, ka nākamais loģiskais solis būtu apvienot viena reģiona laikrakstus vienā. Un to lielākas izredzes ir paveikt tieši spēcīgām multimediālām izdevniecībām. Tādi reģionālie izdevumi būtu konkurētspējīgāki, jo spētu būt interesanti plašākai auditorijai.
Nākamā kategorija, kuru varētu skart krīze, ir sieviešu un vīriešu žurnāli. To arī ir daudz. Tikai žēl, ka krīzes situācijā adaptētajiem variantiem (kuri bieži vien nav tie kvalitatīvākie) ir lielākas izredzes "izdzīvot".
Komerctelevīziju vidū visstabilākais izskatās kanāls TV3, kuram ir savs "donors". Tas nozīmē, ka var turpināt attīstīties, kamēr citi nīkuļo, un, iekarojot aizvien jaunas auditorijas daļas, pamazām iegūt ne tikai izklaides kanāla statusu. Un, ja vēl ar jauno sezonu tiks atklāt jauns kultūras kanāls, tad Saeimai budžetu LTV vairs nevajadzēs piešķirt.
LNT izdzīvos pateicoties priekšvēlēšanu situācija. Cerams, ka nekritiskas politiskās angažētības pazīmes ir tikai bizness.
Kas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, tad nevajadzētu būtu pamatam lielam optimismam.
Jau pieminētajā LTV krīzi nevarēs pārdzīvot tikai samazinot štata darbiniekus. Un darot to diezgan dīvainā kārtā: atlaižot no darba radošos darbiniekus (žurnālisti, režisori) un nevis tehniskos vai administrācijas darbiniekus, kuri ir ļoti lielā skaitliskā vairākumā. Vai LTV piedāvās kādas kvalitatīvas izmaiņas programmā? Tā arī nav skaidrs. Vēl jo vairāk – pamazām skatītākie raidījumi un programmas aizplūst uz komerctelevīzijām.
Latvijas Radio lielo parādu dēļ arī ir neapskaužamā situācijā. Ja šis sabiedriskais medijs nesaņems papildus budžeta līdzekļus, tad tiek runāts par ģeogrāfisko vai skaitlisko "īsināšanu". Nezinu gan, vai šajā situācijā, kad ir skaidrs, ka Latvijas valstij liekas naudas nav, var cerēt uz to, ka radio viss paliks pa vecam.
Interesanti, ka joprojām nekādu ziņu par to, vai iepriekšējais LR ģenerāldirektors un konkrētie grāmatveži un finansisti būtu saukti pie atbildības, nav. Kaut gan laikam par to nemaz nav jābrīnās, jo neviens no otrā sabiedriskā medija, LTV, iepriekšējiem ģenerāldirektoriem, kuri mainījās ļoti bieži, tā arī nav atbildējis par savu saimniekošanu televīzijas ēkā un ēterā.