Latvieša bizness

Nu, nevajag tā nolikt, man arī piebraucamais ceļš krimināls, tak es pat gribot nevaru un nedrīkstu pašvaldības ielu labot. Un naudas jau arī tā ne īpaši- teorētiski pat esmu noziedznieks un Valsts ļaunprātīgs parādnieks, jo vēl jāmaksā UIN pēc pagājušā gada rezultātiem... OK, šis jautājums jau ir gandrīz atrisināts, izrādās, ka VIDā var iesniegt pārēķinus, vadoties pēc iepriekšējā mēneša rezultātiem. Gandrīz- tādēļ, ka man jau pārēķināja jūniju, bet galīgi nav gan skaidrs, vai tas atceļ fantastiskos VIDa iedomātos UIN maksājumus par iepriekšējiem šī gada mēnešiem. Par to iešanu atvaļinājumā gan autorei taisnība- būdams uzņēmējs un firmas īpašnieks, es nebūt neapvainojos, ja kāds man piezvana 3 naktī un grib par katru cenu iedot man savu naudu... pat, ja tā nav īpaši liela.

Paldies par padomu, tikai diemžēl dzīvoju Latvijas pretējā kaktā un tādēļ izdevīgāk pirkt Rīgā vai Pierīgā.Papētīšu internetā.

Nevajag,saneklejiet tādu veikalu kā ,,Komforts ,,. Es personīgi Ventspilī šīs firmas veikalā nopirku superlabu Latvijas vannu.,izgatavotu no speciālas keramikas. Ļoti labi tur siltumu ,nevajag nekādu karkasu ,jo viņa ir ļoti bieza. ,var nostiprināt uz 4 ieskrūvejamām kājām. Vannas nosaukums ,,Roma,, Internetā var meklēt ,,Kmforta,, veikalu adreses.

Paldies par informaciju par tik ļoti slavināto vannu ražotni.Es arī biju sacerējusies renovējot savu vannasistabu atbalstīt tautiešu biznesu, bet nu redzu, ka nav vērts.Būs atkal jāmetas pie ārzemju ražotājiem, pie tā paša Whirpool'a .

Es to saucu par lauku sindromu. Tieši tāda domāšana ir raksturīga gandrīz visur ārpus Rīgas. Vies piemērs. Biju Tērvetes sanatorijā. Jau piektdien ap 14 beidzas visas procedūras. Viss persoāls skrien uz mājām. Sestdien, svētdien vispār klusums, bet es taču esmu gatavs maksāt. Mana nauda nevienam nav vajadziga. Ja sanatotrija gribētu pelnīt tad viegi atrastu kā. Vieta taču ir skaita. Nu kaut vai piedāvātu solāriju, trenažierus. velosipēdu nomu, uttt... Būs jābrauc pie igauņiem un jāatstāj naudu tur. Latviešiem tā nav vajadzīga. Neies taču citu dēļ pārstarādāties.

Pirms pāris gadiem biju Rietumukrainā, kur nacionālais gars vēsturiski ir īpaši stiprs. (Tas ir reģions, kur nacionālie partizāni ilgi pretojās un sīvi karoja). Skatījos, kā tur attīstās tirgus ekonomika. Ievēroju 2 tendences - paviršību un augstprātīgu distancēšanos no apkārtējā pagrimuma: 1) darbaspēks mūk uz ārzemēm - Rietumiem, Austrumiem, jo "nacionālo ideju" ģimenei vakariņās galdā uzlikt nevar. Vietējai "elitei" darbaspēks nav vajadzīgs - liela kažokzvēru ražotne, sīka mēbeļu fabrika - viss izzudis, palikušas tikai gruvešu kaudzes. Truskavecas kūrorts turas uz tradicionālajiem austrumu apmeklētajiem - gan no Āzijas bijušām padomju republikām, gan no Krievijas. Autoceļi vienkārši bīstami. Tos labo, ieberot asfalta masu no pašizgāzēja bedrēs un ar koka stūmekļiem mazliet izlīdzinot - lieko masu pieblietē un izlīdzina braucēju transports. 2) vietējais lepnums - gaļas ražotne un strausu ferma. Īpašnieks - miljonārs. Tam lepns džips. Un visbedrainākais ceļa posms - tieši gar strausu fermu, kura skaitās slavens tūrisma objekts. Secinājums - pazīšanās ar pašvaldības cilvēkiem un varas resurss caur privatizāciju un pasūtījumiem palīdzēja tikt pie laba biznesa. Bet vides sakoptība nerūp, jo bizness beidzas sava pagalma vārtu priekšā.

Tiem, kas nevēlas kratīties pa bedraino ceļu, dodieties uz šis pašas ražotnes ekskluzīvo salonu Rīgā, Ūnijas ielā. Tur ne miņas no piesauktajām negatīvajam lietām. Par ceļa kvalitāti varbūt vērts pašvaldībai sūdzēties.

varbūt Ķekavā tā ir, bet šai firmai smukais veikals atrodas Rīgā Unijas ielā - tur ir gan paraugi, gan paŗdevēji, gan piebraucamais ceļš.Taču vienīgai lielais "-" ir tas, ka vannu atved līdz durvīm, bet kā nogādāt dzīvoklī, domājiet paši.

nikas.. kriize izskolos..

grūti novērtēt. Patiesībā, par daudz ko varētu spriest pēc pašu vannu kvalitātes. Ja tajās ir kas īpašs, ar ko tās ir labākas par citām, tad piesieties par ceļu, telpām un internetveikala trūkumu varbūt arī ir snobisms. Turklāt, es nedomāju, ka viņiem tagad ir tas laiks, kad cilvēki baigi tiecas pirkt vannas. Tai pašā laikā, var jau būt, ka tas ir vienkāršs kaktu kantorītis, kurā nekā īpaša arī nekad nav bijis. Vardu sakot, vajadzētu tikt skaidrībā par produkcijas īpašībām

Ну, Гунару Кирсонсу деньги на бизнес одолжил Иван Харитонов:) Ходят такие слухи:) И при СССР Кирсонс поднял денег благодаря работе барменом:) Чаевые и так далее:)

Nožēlojamā kārta daudzi latvieši spējīgi strādāt tikai līdz pirmajai algai. Tad sākās plosts... Kurš no Latvijas miljonāriem savu naudu nopelnījis ar strādāšanu. Izskatās, ka tikai Gunārs Ķirsons. Pārējie - spekulanti ar nekustamajiem īpašumiem.

Smējos līdz un caur asarām! Gan privātbizness, gan valsts sektors un pašvaldības, gan latviešu politiķi strādā šādā stilā. Ārzemju preces mākam pārdot, jo ārzemnieki seko pārdošanas procesam un māca tirgot civilizēti. Savu saražot un pārdot neprotam, jo pircēja / klienta / vēlētaja vajadzības lēmumu pieņēmējus neinteresē. Pēc definīcijas klients, pircējs un vēlētājs ir stulbs, bet latviešu uzņēmējs, ierēdnis un politiķis - brīnišķs gudrības trauks, jo pratis tikt amatā, tikt pie naudas un pie īpašuma. Ambiciozs latvietis pārāk bieži ir 1) sevī ieciklējies; 2) paštaisns; 3) augstprātīgs. Ar šādām īpašībām mūsdienu pasaulē var par mazām naudiņām cītīgi izpildīt vienkāršus palīgdarbiņus ārzemnieku virsvadībā. Veidot mūsdienīgu valsti nav kam - vairākumā esam pārāk apmierināti ar savu gudrību, lai secinātu, ka pašu valstī kaut kas tomēr nav kā vajag. Ja ir problēmas, tad var atrast risinājumu. Ja problēmu nav, tad risinājumi nav vajadzīgi. Atcerēsimies, kā pirms gadiem trim jebkurš Latvijas tikumu kritizētājs tika dēvēts par "chekistu, komonistu, Maskavas aģentu" u.tml. Par "savējiem" drīkstēja runāt tikai labu, vai nerunāt neko, lai kādas nejēdzības tie darīja. Atliek cerēt, ka no šī purva vēl ir izeja... Pircējas kritika var palīdzēt, ja vannu ražotājs spēs saprast, ka pircējs ir izteicies ar labu nodomu un no sirds. Par šādu kritiku no sirds jāsaka "Paldies!"

nu diemžēl postpadomju domāšana un postpadomju mentalitāte 50 okupācijas gados ir iesakņojusies un tik drīz to izskaust laikam neizdosies.

Tas Latviešu ražotājs nav spējīgs līdz savam veikalam celū uztaisīt ,tas nav Štokman vai Rimi , kurus atbalsta vai paši pilsētas tēvi nobruģēs ceļu līdz veikalam.. Daža laba Letiņu ražotne vairāk par bijušo cūku fermu nevar atļauties ,jo tuvāk neviens nelaidīs.