Otrs — arhitekts Reinis Liepiņš — rezumē, ka "galvenā doma, kas mani interesēja, tas ir — jautājums par telpu, sanāca labi". Latvijā salīdzinoši klusi izskanējusī ekspozīcija Itālijā būs apskatāma līdz 23.novembrim, bet speciālisti pēc pirmajām nedēļām saka — tā izdevusies.
Domāt par telpu
"Strādājām atbilstoši uzstādījumam pirms biennāles — ka šī nav tā reize, kad izstādīt maketus un tautas saimniecības sasniegumus, bet gan domāt par telpu. Mēģinājām parādīt, ka tukša telpa nemaz nav tukša, ka telpas robežas nav nemaz tik droši nosakāmas. Ne velti mūsu moto bija: "Šī ir telpa, kur domāts par telpu"," par Dustroom ieceri stāsta Ē.Božis. Latvijas ekspozīcija Venēcijā iekārtota neliela izbijuša veikaliņa telpās. Biennāles laikā tā sienas noklātas ar melnu audumu, par telpu, kāda tā bijusi, atgādina vien neliels ekrāns, kurā tiek demonstrēts safilmēts materiāls. Uzmanības centrā — fotogrāfijas, kas attēlo šajā pat telpā savāktus mikroelementus (putekļus, skaidas utt.) elektronu mikroskopa palielinājumā. Uz ielas pie ekspozīcijas telpas izvietota arī paliela melna terase — uzmanības piesaistīšanai. "Vispār var teikt, ka šeit sastopas telpas māksla (arhitektūra), māksla un zinātne," par ekspozīcijas tapšanas procesu un gala rezultātu saka mākslinieks. Kopumā ar idejas realizāciju abi autori ir apmierināti. Kādu iespaidu tā atstājusi uz vērtētājiem no malas?
"Labs risinājums," lakoniski iesāk mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
"Gan praktiski, gan konceptuāli — man ļoti patika, kā ekspozīcija
iekļāvās kopīgajā uzstādījumā Arhitektūra aiz arhitektūras." "Ideja
iefiltrēties telpā un paskatīties, kas aiz sienām, ir asprātīga,
konceptuāla un vizuāli ļoti pārliecinoša. Ļoti laba ekspozīcija,
izdevās pievērst uzmanību, kaut telpa ir ļoti problemātiska," tā
savukārt Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.
Telpas problemātiskums — fakts, ka ekspozīcija jāiekārto 3,5 x 9 metru
lielā telpā, kas gan novietota Venēcijā ģeogrāfiski ļoti izdevīgā
vietā. "Rezultāts tomēr ir labs. Un telpas mazums jau arī ir
konceptuāls. Ko iesākt ar telpu, kad neko ar to nevar iesākt? Atliek to
pētīt," tā I.Astahovska.
Mākslas virzienā
Par vienu no šīs biennāles caurviju motīviem esot kļuvuši arhitektūras robežu meklējumi. Latviešu mākslinieka un arhitekta tandēms labi iegūlis visas biennāles kontekstā. "Varbūt var teikt, ka tā ir laikmetīgās mākslas taktikas iefiltrēšana arhitektūras jomā. Runājot ar arhitektiem, man radās iespaids, ka arhitekti joprojām domā ļoti pragmatiski, bet šeit bija telpa pētniecībai. Arhitektūra nav tikai telpa, bet var būt arī domas, iztēles telpa. Zināmā mērā tas ir paradokss, ka biennāles šodien ir redzamākā reprezentācijas vieta, bet vienlaikus tā ir arī viena no nedaudzajām zonām, kur var atļauties domāt utopiski, nedomājot, vai to kāds realizēs," savus iespaidus pauž I.Astahovska. "Kopumā apskatot ekspozīciju, bija redzams, ka visus darbus var iedalīt trīs daļās. Eksperimentālā arhitektūra, kas mēģina uztaustīt jaunas formas un izteiksmes līdzekļus, realizēti darbi un domas segments. Mēs pie tiem pēdējiem — augstajiem plauktiem. Arhitekti teica, ka šā gada ekspozīcija bija ļoti tuvu mākslas biennālei, kas arī bija mērķis. Un tas man liekas ir ļoti O.K., ja arhitektūra mēģina uztaustīt robežas," rezumē Ē.Božis.
"Dabiski, ka te bija visi lielie vārdi, bet kopumā šķiet — nav vairs lielas starpības starp mākslas un arhitektūras biennālēm. Man liekas, tas ir ļoti labi. (Arhitekti droši vien domā citādāk.) Ja nerada ideju batutu, kur palēkties, tad arī arhitektūra sastingst, un biennāle, man liekas, ir ideju, smadzeņu treniņš. Citādi — kur tik pragmatiskā nozarē kā arhitektūra vēl paskatīties apkārt, izmēģināt?" tā Solvita Krese. "Mūsējie uzstādījumam atbilda ļoti precīzi. Varbūt drusku par glancētu, ja salīdzina ar pārējiem, bet varbūt tieši tā arī vajag." Līdzīgu domu uzsver arī I.Astahovska: "Latvieši paliek pie estētizētām, formalizēti skaistām izpausmēm. Tas ļoti iederas Venēcijas scenogrāfijā, tomēr ir redzams, ka latvieši ļoti izvairās no kritiska skatījuma uz ikdienu, bet drīzāk mēģina vispārināt. Tā drīzāk ir poētiskā, metaforiskā domāšana."