Kāpēc Eiro tiek uzskatīts par, ja ne vienu no ātrākajiem glābšanas riņķiem Latvijas ekonomikai, tad par vienu no stiprākajiem gan?
Ieviešot eiro ārkārtas apstākļos, ja tiek mīkstināti ES noteiktie kritēriji, daudzām Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem atrisinātos eiro kredītu atmaksas problēmas. Latvijas iedzīvotāju noguldījumi un uzkrājumi tiktu nodrošināti pret valūtu svārstībām un devalvācijas riskiem. Latvieši tāpat kā vācieši, beļģi un francūži varētu paļauties uz kopīgās ES valūtas svaru pasaulē, kas nodrošina šīs valūtas stabilitāti.
Uzņēmumiem samazinātos valūtas maiņas izdevumi, jo tie ieņēmumi, kas tiktu iegūti no eksporta uz ES valstīm, kā arī nodokļi un algas būtu vienā un tajā pašā valūtā
Teorētiski būtu jāsamazinās arī Latvijas valsts izlaisto vērtspapīru (obligāciju) cenai, jo tās būtu eiro zonas valsts obligācijas, kurām būtu jābūt līdzīgām ar citu eiro zonas valstu obligāciju cenām. Tas samazinātu valsts parāda apkalpošanas izdevumus, t.i. Latvija tirgū varētu aizņemties lētāk, ja būtu no kā aizņemties.
Ņemot vērā eiro ieviešanas priekšrocības, kas īpaši palīdzētu Latvijas ekonomikai, vienā brīdī Latvijas Bankai un valdībai būtu jāpārskata eiro ieviešanas plāns un jāizvēlas stratēģija, kas būtu gan ekonomiski pamatota, gan neiedragātu Latvijas starptautisko reitingu. Tas nozīmē, ka jācenšas spēlēt pēc noteikumiem, nevis pašiem izdomāt savus noteikumus. Pēc pašreizējā scenārija eiro ieviešana ir paredzēta 2012. gadā, kas noteiktu Māstrihtas kritēriju ievērošanu gadu iepriekš. Tātad, 2011. gadā Latvijas budžeta deficīts nevarēs pārsniegt 3% pret IKP , inflācija nedrīkstēs būt par 1.5 procentpunktiem augstāka nekā vidējais inflācijas līmenis trijās ES dalībvalstīs ar zemāko inflācijas līmeni, un valdības parāda attiecība pret IKP nevarēs pārsniegt 60% no IKP.
Neņemos prognozēt šos rādītājus 2011. gadā, bet vēlos izteikt savus novērojumus par ES taktiku šādos gadījumos. ES ir ekonomiska vienība, kur visas dalībvalstis darbojās saskaņā ar iekšējiem kārtības noteikumiem. Lielās ES dalībvalstis-donorvalstis pārsvarā nosaka kopējo toni. Ja arī Eiropas Komisija pašreiz ieņem nogaidošu pozīciju par eiro ieviešanas noteikumu pārskatīšanu Austrumeiropai, tad dominējošās lielvalstis Vācija un Francija ir pret to. Līdz ar to arī EK rīcības spēja šajā gadījumā ir ierobežota. Līdzšinējie novērojumi rāda, ka ES nemēdz mainīt savus likumus tikai tāpēc, ka kādai dalībvalstij ir grūtības ar to ievērošanu. Vienīgais, kas varētu mainīt ES nostāju, ir krasa situācijas pasliktināšanās Baltijā un Austrumeiropā un starptautisko aizdevumu izsmelšana. Arī tādā gadījumā jārēķinās, ka eiro ieviešana tiks veikta visās trīs Baltijas valstīs vienlaicīgi, jo šo valstu ekonomikas ir cieši sasaistītas.
Nepārtrauktas diskusijas par eiro ieviešanu Latvijā, protams, var mainīt iedzīvotāju attieksmi pret valūtu, taču nevar sagaidīt, ka savus noteikumus šādā veidā mainīs ES. Ja Latvija izšķiras par vienu vai otru ātrāku eiro ieviešanas scenāriju, tad šī pieeja ir aktīvi jāaizstāv gan dalībvalstīs, gan Eiropas Komisijā un Eiropas Centrālajā Bankā.