Liekēdis.

Makšķeri vai zivi? Makšķeri, protams, jo, saņemot zivi, cilvēks prasīs vēl un vēl, pat nesagremojot iedoto.... bet tagad ir vēl ļaunāk - kultūru vai neko? Kultūru, protams, jo kultūra, zināšanas spēj izaudzināt ekonomiku, bet ekonomiku tāpat vien iedot nav iespējams.... Tāpat kā Konstitūciju nedrīkst "pārkopēt" no attīstītajām valstīm, jo tai ir "jāizaug" no sabiedrības, valsts kultūras un identitātes dīgļiem. Tāpat arī ekonomiku nenostabilizēsim, ja tā neies roku rokā ar mūsu kultūru, vēsturisko attīstību un, galu galā, ja viss process nemīsies ar zināšanām un izglītību. Primitīvisms ir posts, bet kultūra un zināšanas - glābiņš; saņemamies!

Auroram: respect! Kultūras nozīmes apšaubītājiem: Ja mēs lasām par jebkādām pasaules zemēm un tautām, tad vispirms varam izlasīt par ekonomiku, tad kultūru (t.sk. izglītību, zinātni, mākslu, valodu u.t.t.) Vai otrādi. Bet abas lietas vienmēr ir savstarpēji saistītas: bez ekonomikas nevar attīstīties kultūra, bez kultūras nav sekmes ekonomikā. Pirmskara Latvijā uzcēla simtiem skolu, tautasnamu, veicināja zinātni, mākslu, - cik nu to laiku izpratnē varēja. Un karā visizpostītākā valsts Latvija drīz vien arī ekonomikā nostājās līdzās citām pasaules valstīm. Lai arī palaikam kroplīgā veidā, tas viss turpinājās padomju varas gados. Tā vai citādi, bet Latvijai nebija jākaunās citu zemju vidū ne par savu kultūras, ne saimniecisko attīstību. Kas notiek tagad? Jau no paša sākuma likvidēja divus un bada maizē turēja pārējos teātrus, filmu uzņemšanu, zinātni, bet lauku skolas arvien intensīvāk likvidē vienu pēc otras... Un likumssakarīgi - ar ekonomiku mēs esam visur pēdējie, un tagad jau Latvijas vārdu pieminēt ir kauna lieta... (Toties attīstījās sporta bizness, valsts vara tajā iegulda desmitiem miljonus, masu mediji ir pilnii ar sporta ziņām, - lai vairotu sporta biznesmeņu finanses un lai zombētu un kropļotu jaunatni fiziski un garīgi: ar tādiem varai ir vieglāk manipulēt. Bet nedaudzie sporta veiksminieki tā vien domā par aizbraukšanu no Latvijas.) Pašreizējo varas turētāju savtīgums, garīgā aprobežotība, bet galvenais - prettautiskā polītika - nevērība un naids pret kultūru (t.i., izglītību, zinātni, mākslu...) ir novedusi valsti līdz kliņķim. Izeja ir nevis demolēšana, rupja lamāšanās un fiziska iespaidošana, bet - jauns vēlēšanu likums un satversmes grozīšana. Un tas ir kvalitatīvi jaunu, kulturālu polītiķu uzdevums.

vecīt nopratu,ka tu pārstāvi, to PĀRAPGAISMOTO vientešu,intelektuāļu...armiju,kura kā parazīts, dzīvo uz darba cilvēka...kakla,miesAs !? atceries,ka kultūra...neražojoša sfēra ! taupības apstākļos...LIKVIDĒT šo prazītisko nozari !!!bada-mēra laikos...izklaides,dzīres...nerīko, no tavas gara-bada maizes...neviens,nevienos laikos...nav bijis paēdis !?!?

ak jaa, un tie, kas man paarmet, ka es vispirms gribu eest un jumtu virs galvas (izdziivot) un tikai peec tam visu paareejo (dziivot), piesakaas, lai var uz jums apskatiities otra lieta - ja kultuuras cilveekiem primaarais buutu meerkjis, tad debates par naudu nekad nebuutu saakushaas... treshaa lieta - ja juusu radiitais kultuuras produkts ir tieshaam tik vajadziigs un aarkaartiigi labs, tad nepiecieshamos resursus taa radiishanai dabuusiet ar ieejas biljeteem no tiem, kam tas patiik. Ja nevarat dabuut, tad aciimredzami cilveekiem nafig taa juusu "maaksla" nav vajadziiga un lielaaks labums no jums buutu pie darbagalda. Basta! nav ko chiiksteet par apdaliitajiem kultuuras darbiniekiem - nevis liekeezhi, bet liekulji patiesiibaa - no vienas puses mees jums gaismu nesam, bet no otras puses kaa reketieri - gaismu atnesaam, nu tagad maksaajiet.

OK, pieklaajiibu pie malas iezauree savaa mazizgliitotajaa kultuurista paurii vaardu "prioritaate". Es nesaku, ka kultuura nav svariiga - arii shobriid ir svariiga, bet vai 1) taa kultuura, ko mees sanjem, tieshaam ir taa, ko mees veelamies sanjemt, 2) visiem nepietiks - arii kultuuras cilveekiem beidzot ir jaasaprot, ka nauda (maizes rieciens brokastiis) kokos neaug un ja macinjsh ir tik plaans, cik tas ir, tad izstiepies vai saraujies, bet vairaak tur iekshaa nekljuus - nevar par n-tuukstoshiem taisiit kretiiniskas instalaacijas, nosaukt to par maakslu, un prasiit - maksaa!

Jautājums ir par prioritātēm, kuras šobrīd valstī jau pašos pamatos ir nepareizas. Personīgi es vienlīdz stipri iestājos par divām man sirdij ļoti lietām - par zinātni un par kultūru. Un tas, ka šobrīd tās abas tiek (finansiāli) nogalinātas, ir taisnība. Kas ir prioritāte valstī? Zinātne prātam, kultūra sirdij. Ne cilvēka, ne valsts labklājībā bez tām neiztikt. Ilgtermiņā skatoties, ir neracionāli nogriezt finansējumu kā vienai, tā otrai. Par kultūru jāsaka, ka tā ieguvusi šobrīd šķietami negatīvo nokrāsu, pateicoties finansiālajiem jautājumiem, skandāliem par dārgo koncertzāles projektu, utt. Tas uzreiz rada pretestību cilvēkos - "Mums nav ko ēst, bet jūs te celsies k-zāli..." Es uzskatu, ka gan koncertzāle un LNB ēka ir tiešām vajadzīgas (koncertzāle pat vairāk kā bibl., bet tās ir manas domas). Taču ņemsim vērā faktu, ka liela daļa no jebkura projekta finansējuma aizies jaunām mašīnām un privātmājām. Ja varētu sakārtot šo sistēmu - tad ļoti daudz kas mainītos uz labo pusi, un mēs ne vienu vien jaunu projektu varētu atļauties. Taču, kamēr tā nav, manuprāt, prioritāte drīzāk būs bērnu slimnīcas, kur atsevišķās nodaļās auksto sienu un telpu dēļ cilvēks, ārstēties ieradies, saslimst vēl vairāk. Es neteiktu, ka kultūra cilvēkus neinteresē. Protams, liela sabiedrības daļa ir `popkultūristi`, bet ir kontingents (un ne tikai inteliģence), kam interesē kas vairāk. Pie tam domāju, ka tieši kori, deju kolektīvi, u.c. amatieru kolektīvi šobrīd būs ieguvēji, jo laikā, kad līdzekļu pasākumu apmeklēšanai ir mazāk, vairāk būs cilvēku, kas vēlēsies darboties paši. Bet Delfu komentārus ņemt pie sirds tiešām nevajag. Tie neatspoguļo cilvēku patiesās domas un vērtības, drīzāk jau mirkļa emocijas, kā arī to, kā tiek izmantotas priekšrocība palikt anonīmam un lamāties, kādam citam piebalsot, vai neargumentēti pastrīdēties.

Ja nav normalas kulturas izpratnes, tad mes ari noticam loti letiem video klipiniem, kur parsmaidigi oranzi cilvecini sanem pukes un viens par otru izsakaas nepamatoti slavejosi! Te nu bija.

Druska taisnības tur ir, ja tikai nebūtu tik daudz gaudu par sūro kultūras druvas kopēja likteni :))) Dienā jau nu dažādi kultūras pārstāvji ir gan priekšā, gan pakaļā, un balva katru gadu, un vāks ne vienreiz vien par kultūru avīzei taisīts, un Kultūras Diena, kur visi var gozēties. Nezinu, par ko īsti cepiens - pasūdzēties par Delfiem? Tiem arī vaig rakstīt

tieši sabiedrības šķelšana ir dažu kungu mērķis.

Nav grāmatu, dziesmu, mūzikas, dejas, mākslas - nav arī domāšanas. To taču vajag, lai vieglāk var mūs apkāst.

Lūdzu atvainot, neskaidri izteicos. Lasīju bērnam latviešu pasaku "Skudra un sienāzis". Izlasījām un nesapratām, kāpēc sienāzi ziemā neielaida skudru namā apsildīties. Bildītē bija uzzīmēts tāds bēdīgs un pārsalis, vilka savu vijolīti nopakaļus. Bet ... ja arī viņš būtu kārtīgs mūziķis, vai skudra pirktu biļeti uz koncertu un ietu klausīties? Diez vai - laika nav, naudas žēl , jo pieliekamais kārtīgi jāpiestūķē.

Es nebut neesmu par to, ka kulturas neseji butu liekezhi, tomer neuzskatu, ka shaja bridi darbaljaudim parmest pragmatisku pieeju savu problemu risinashana (tas ir, vispirms est un gulet (un pofig, ka salidzina ar merkakjiem - ari merkakjiem primarais bija un ir izdzivot un vairoties, un parejais tikai pec tam) un tad tikai parejas vertibas) ir korekta. --------------------------------------------------- --------------------------- Nu, lūk: ja apmierina tāds dzīves modelis kā mērkaķiem, tad, protams, nekādu problēmu nav (gan jau kādu banānu mizu atradīs vienmēr), Taču runa tieši par to, ka daudziem cilvēkiem ar `izdzīvot un vairoties` nepietiek. Un viņi neskries uz Baibas Skrides koncertu vai Marka Rotko izstādi (es arī neskriešu), bet viņiem vajag palasīt grāmatu, redzēt saturīgu TV pārraidi, paklausīties programmu Klasika, padziedāt korī (iedomājieties, kādas šausmas - grib dziedāt korī!), priecāties par skaistu piemiņas zīmi sava novada izcilniekam, redzēt sakoptu savu ielu - ar gaumīgiem uzrakstiem un gaismas ķemeņiem, ar glītiem apstādījumiem, svētkos uz galda uzlikt skaistu vāzi... Jā, bezdarba laikā pirkt orhidejas būtu stulbi (un tas jau arī bezdarbniekam nav iespējams) un arī bez vāzes varētu iztikt. Bet ja šo garīgo vērtību nav vispār, tad arī nebūs ne darba, ne maizes, ne pēcnācēju. Vai arī viņi būs mērkaķa līmenī.

Skaistajā un patiesajā Ivana Krilova fabulā par sienāzi un skudru sienāzis nebija `mākslinieks` (`vijolnieks`, patiesībā `čīgātājs` - tā mēs esam pieradināti pēc ilustrācijām, pastmarkām un atklātnītēm) un , pat ja viņš savam priekam spēlētu kādu štrumenti, kā to iesaka darīt hmm, sienāzis fabulā pārstāv vienkārši vieglprātīgu dzīves baudītāju (popriguņja strekoza ļeto krasnoje propela, ogļanutsja ņe uspela...). Abos gadījumos - Gita un hmm - nevajag jaukt kotletes ar mušām: profesionāla mūziķa (un cita mākslinieka) darbs nav savienojams ar cita veida darbu, jo prasa cilvēku visu (arī, ja viņš `uz papīra` strādā pusslodzi). Ja sabiedrībai (un valstij) profesionāli mūziķi nav vajadzīgi, tie viegli atrod atbilstošu darbu ārzemēs (ne jau tikai mūsu izcilnieki, bet desmiti pieticīgāka lidojuma mūziķu, kuri ir pietiekoši labi gan Somijā, gan Šveicē, gan Vācijā vai Austrijā). Kurš no tā ir zaudētājs? Ne jau Gita vai hmm.... Viņi neņem vērā arī to, ka instrumentu var nolikt futrālī līdz labākiem laikeim, bet muzicēšanas prasmi nevar nolikt un atkal paņemt. To var tikai nolikt.

Kam tad apgriež to finansējumu, ne jau Kultūras ministrijas megaprojektiem. Izkopēju jomas, ko līdz ši, lai arī nepilnīgi, bet atbalstīja Kultūrkapitāla fonda programmās: Stipendijas radošajam darbam mūzikā, vizuālajā mākslā un mākslas zinātnē, Pasaules literatūras izdošana latviešu valodā, Bērnu literatūras tapšana un izdošana, Programma Kamermūzika (koncerti visā Latvijā), Latviešu oriģinālmūzika (komponistu atbalsts), Teātru viesizrādes Latvijā, Bērnu un jauniešu teātra attīstība, Līdzfinansējums filmu projektiem Eiropas sabiedrisko fondu finansējuma piesaistei, Vizuālās mākslas centru, galeriju un izstāžu zāļu nekomerciālās darbības atbalsts, Latvijas kultūras mantojuma konservācija un restaurācija, Tradicionālās kultūras materiālu dokumentēšana, izpēte un publicēšana (muzeji), Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi (visi lielākie festivāli un kultūras projekti gada laikā), Latgales, Zemgales, Vidzemes, Kurzemes kultūras programmas, Nacionālā muzeju krājuma papildināšana, saglabāšana un pieejamības veicināšana, Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām, Kultūras raidījumi Latvijas Televīzijā, Lasīšanas veicināšanas programma ...

Es nedomāju, ka kultūras tradīcijas, sasniegumi un izcilie darboņi, ar kuriem vienmēr esam lepojušies citu valstu priekšā, ir vainīgi pie ekonomiskās situācijas valstī. Kā jau viens komentētājs trāpīgi rakstīja, pēc jautras uzdzīves valsts atmostas grāvī ar tukšām kabatām. Un nu domā, kam atņemt un samazināt pēc iespējas vairāk kādai nozarei, un labi zin, ka ļaudis domā tieši un vienkārši, un atbalsta nogriešanu kultūrai (un to jau redz pat te starp komentētājiem, kas noteikti nav tā vienkāršākā un neizglītotākā tautas daļa, jo ir pie kompjūteriem un pat lasa...