Latvijā tautai līdz šim nav bijis demokrātiski vērtēt Lisabonas līgumu, kas turpmāk būs Latvijas un ES attiecību pamatā. Eiropas Savienības Lisabonas līgums federalizē ES. Briselei ar to tiek nodots rekordliels dalībvalstu suverenitātes apjoms, ES tagad varēs lemt 68 jaunās jomās. Ar šo līgumu ES pirmoreiz iegūst atsevišķas juridiskās personas statusu. ES iegūst tiesības rīkoties jomās, kas agrāk bija starpvaldību kompetencē. Pirmoreiz tiek ieviesta reāla ES pilsonība. Pilsonis, kā zināms, var būt tikai valstij. Nevis, piemēram, starptautiskam līgumam vai ANO. Pienākumi pret ES savienības pilsoņiem tagad būs primārāki par pienākumiem pret dalībvalsti. Jo ES normu juridiskais spēks ir augstāks.
Īrijā par šo reformu līgumu notiks referendums. Lai izvairītos no referenduma rīkošanas Lielbritānijā, Londona saņēma izņēmuma tiesības visos tai būtiskākajos politiskajos jautājumos: ārpolitikā, darba tiesībās, sociālajā apdrošināšanā, kopējās tieslietu un iekšlietu sistēmas veidošanā. Angļu eiroskeptiķi tomēr aprēķinājuši, ka līgumā saglabāti 94 procenti no 2005. gada Francijas un Nīderlandes referendumos noraidītās ES konstitūcijas teksta.
Lielās dalībvalstis iegūst lielāku varu. Balsošanas sistēmā ES likumus varēs pieņemt 15 dalībvalstis ar 65 procentiem ES iedzīvotāju. Tā iedzīvotāju skaits, kas nav Latvijas stiprā puse, ar šo līgumu tiek padarīts par izšķirošu kritēriju. Turpmāk Eiropas Komisija lielāku uzmanību pievērsīs lielo dalībvalstu viedoklim, jo mazās nevarēs būtiski ietekmēt balsojumu. Latvijas bijušais ārlietu ministrs Pabriks šā līguma sakarā uzsvēra, ka Latvijas interesēs esot stiprāka ES.
Dalībvalstīm vairs nebūs tiesību uz vienu ES komisāru katrai. Mazajām tas ir būtiskāks zaudējums. Ja trešdaļa nacionālo parlamentu noraida Komisijas priekšlikumu, Komisijai tas jāapsver vēlreiz, bet nav no tā jāatsakās. Tā ir vāja kompensācija par vēl 68 jomu nodošanu pilnīgā Briseles kompetencē un būtībā federālas ES valsts izveidi.
„ES konstitūcijas būtība ir saglabāta”, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele runā Eiropas Parlamentā 2007. gada 27. jūnijā. Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstadts jau 2004. gada 21. jūnijā laikrakstam „ Financial Times” paziņoja: „ ES konstitūcija ir Eiropas Federālās valsts stūrakmens”. ES Lisabonas līgums paredz izveidot ES ārlietu ministra posteni un pastāvīgu prezidenta institūciju.
Tā nu, iespējams, atkal dzīvosim federālā valstī un drīz jau atkal ar sarkanu vienotā parauga Savienības pasi kabatā. Ak jā, vecajā Savienībā uz rubļiem bija uzraksts latviski, kas jaunajā Savienībā uz „euro” vairs nebūs. Tāpat kā nebūs referendumu par ES jautājumiem, jo tādus Latvijas Satversme paredz rīkot tikai būtisku dalības nosacījumu izmaiņu gadījumos. Un tikai "no augšas" - pēc saeimas deputātu vairākuma iniciatīvas...
6. jūnijā izdarīt pareizu izvēli palīdzēs arī fakts, ka VISI Latvijas EP deputāti (ieskaitot kārtējo reizi vienotos Ždanoku, Krastu un citus “tēvzemiešus”) nobalsoja PAR Lisabonas līgumu. Laiks Briseles pakalpiņus padzīt no Eiroparlamenta un sutīt uz turieni darbā īstus Latvijas interešu aizstāvjus. Rīcības partijas saraksta līderis Normunds Grostiņš cīnījās pret ES padarīšanu par jaunu PSRS jau tad, kad Latvijas eirodeputāti VISI vienoti balsoja par Lisabonas līgumu. Tava balss par Rīcības partiju (saraksts Nr.13) būs pret jaunu Padomju Savienību, pret Lisabonas līgumu.