Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Miera zvani. Ar ko šogad pārsteigs Mančestras Starptautiskais festivāls

Mančestras Starptautiskais festivāls, kas tiek rīkots reizi divos gados, ir mākslas forums ar unikālu koncepciju. Tā programmā ir tikai pasaules pirmizrādes un jaundarbi

Mančestras Starptautiskais festivāls notiek kopš 2007. gada, un tas ir nostiprinājis Anglijas industriālās pilsētas lomu pasaules kultūras kartē. Starpžanru festivāla pasākumos negaidītās kombinācijās saplūst vizuālā māksla, mūzika, teātris, deja, kino, literatūra, zinātne, arhitektūra un dizains. Šogad festivāls notiks no 4. līdz 21. jūlijam. Tajā būs daudz sieviešu iniciētu mākslas darbu un daudz mākslinieku, kuri akcentē saikni ar Āfrikas valstīm.

Festivāla saturs ir intelektuāls un augstvērtīgs, biļešu cenas – demokrātiskas, daļa pasākumu ir pieejama bez maksas. Tie notiek pilsētvidē, teātros, koncertzālēs un izstāžu telpās, kā arī postindustriālos objektos. Festivāla norisēs tiek integrētas visas sabiedrības grupas. Daudzi projekti top kopražojumā ar citu valstu festivāliem un mākslas institūcijām visā pasaulē, tas nozīmē, ka šie darbi turpina dzīvot vēl ilgu laiku pēc pirmizrādes Mančestrā.

Festivāls divpadsmit gados ir veicinājis pilsētas attīstību un apmeklētāju pieplūdumu, un pašlaik Mančestrā top jauns kultūras centrs The Factory, kuru projektējis holandiešu arhitekta Rema Kolhāsa birojs Office for Metropolitan Architecture (OMA). To paredzēts atklāt 2021. gada otrajā pusē. Projekts izmaksās 130 miljonu sterliņu mārciņu. The Factory kļūs par pilsētas kultūras infrastruktūras centru un Mančestras Starptautiskā festivāla mājvietu. Festivāla komanda veidos The Factory pasākumu programmu, kas aptvers visus mākslas žanrus.

Karš ir beidzies!

Mančestras Starptautisko festivālu 4. jūlijā atklās japāņu un amerikāņu mākslinieces, Džona Lenona atraitnes Joko Ono, performance Miera zvani/Bells for Peace, kurā varēs piedalīties visi interesenti. Leģendārā konceptuāliste Joko Ono aicina cilvēkus pulcēties Mančestras katedrāles dārzā un plkst. 18 izveidot zvanu orķestri, lai stiprinātu mieru visā pasaulē (var ņemt līdzi jebkādus zvanus vai arī saņemt tos notikuma vietā). Akcija norisināsies saskaņā ar mākslinieces instrukcijām. Performancei tiešraidē varēs sekot līdzi festivāla mājaslapā (www.mif.co.uk/live).

Šis projekts turpina Joko Ono vērienīgo, vairākus gadu desmitus ilgstošo kampaņu Karš ir beidzies!/War Is Over!. Māksliniece un aktīviste vienmēr ir sludinājusi sociālā taisnīguma principus, savā mākslā Joko Ono reaģē uz to, kas notiek politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. "Darbs Miera zvani satricinās debesis, mēs radīsim skaņu visi kopā. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir nepieciešams sanākt kopā, lai dziedētu cits citu – un pasauli. Miers ir mūsu spēks! Es jūs visus mīlu," saka Joko Ono.

Sprādziens galvā

6. jūlijā Mančestras laikmetīgās kultūras centrā Home tiks atklāta amerikāņu kinorežisora Deivida Linča mākslas darbu retrospekcija My Head Is Disconnected/Mana galva ir atvienota, kas būs skatāma līdz 29. septembrim. Ekspozīciju veidos Deivida Linča lielformāta gleznas, zīmējumi un skulptūras, kas ir tikpat mistiskas, satraucošas un neizskaidrojamas kā viņa filmas. Izstādē būs vairāk nekā sešdesmit darbu, kas ir tapuši no 60. gadu beigām līdz mūsdienām. Parasti Deivids Linčs glezno brīvdabā, taču šogad laikapstākļi Losandželosā, kur viņš dzīvo, nav bijuši labvēlīgi: "Laiks ir bijis netipiski vēss, pat auksts, un es nevarēju gleznot. Tas mani kaitināja. Nespēju sagaidīt brīdi, kad atkal varēšu strādāt ārā." 

Deivids Linčs kopš bērnības ir sapņojis kļūt par gleznotāju. "Manā galvā notika sprādziens, kad uzzināju, ka viena mana skolasbiedra tēvs ir gleznotājs. Kopš tā brīža es vēlējos kļūt tikai par gleznotāju un neko citu," atceras Deivids Linčs. Viņš ir studējis glezniecību Pensilvānijas Mākslas akadēmijā un kustīgo attēlu pasaulē nonācis nejauši. "Kādu dienu es gleznoju dārza skatu naktī – pārsvarā melnu, ar dažiem zaļiem motīviem. Es pagāju malā, lai uzpīpētu, un pēkšņi zaļais sāka kustēties, un es sadzirdēju vēju. Tā bija kustīga glezna ar skaņu! Tas bija tikpat spēcīgs iespaids kā mana drauga atzīšanās, ka viņa tēvs ir gleznotājs. Tas visu mainīja," sarunā ar laikrakstu The Sunday Times uzsver Deivids Linčs.

Tā viņš ir sācis uzņemt filmas – eksperimentālas, ārkārtīgi dīvainas īsfilmas, pilnmetrāžas spēlfilmas, seriālu Tvinpīka/ Twin Peaks (1990–1991), kuru var uzskatīt par pirmo arthouse seriālu televīzijas vēsturē. Starp citu, 2017. gadā demonstrēto Tvinpīkas trešo sezonu pats autors uzskata nevis par seriālu, bet astoņpadsmit stundu filmu. Deivids Linčs joprojām ir pārliecināts: "Filmas ir reālas, bet dzīve ir sapnis."

Festivāla laikā Deivids Linčs pārņems visas kultūras centra Home telpas – piecas kinozāles, divas teātra zāles un mākslas galeriju. Uz lielā kinoekrāna tiks demonstrētas Deivida Linča īsfilmas un visas spēlfilmas (no Džēšgumijgalvas/Eraserhead (1977) līdz Iekšzemes impērijai/Inland Empire (2006)), dažas Tvinpīkas sērijas, režisoram veltītās dokumentālās filmas, kā arī filmas, kuras ir iedvesmojušas viņu pašu. To vidū ir Viktora Fleminga Ozas burvis/The Wizard of Oz (1939), Billija Vaildera Sanseta bulvāris/Sunset Boulevard (1950), Džordža Stīvensa Vieta zem saules/A Place in the Sun (1951), Žaka Tatī Mans tēvocis/Mon oncle (1958), Federiko Fellīni (1963), Ričarda Bruksa Aukstasinīgā slepkavība/In Cold Blood (1967), Vernera Hercoga Strošeks/Stroszek (1977) un Aki Kaurismeki Cilvēks bez pagātnes/ The Man Without a Past (2002).

Kinoteātrī tiešraidē notiks divas videosarunas ar Deividu Linču: 6. jūlijā viņš runās par savu daiļradi, 13. jūlijā – par transcendentālo meditāciju, ko mākslinieks praktizē kopš 1973. gada.

Deivida Linča mākslā liela loma ir mūzikai, viņš pats arī nodarbojas ar skaņu mākslu. Izstādi un filmu skati papildinās koncertu programma (12.–14. jūlijā), kuru veido režisora domubiedre amerikāņu dziedātāja Krista Bella (pirms septiņiem gadiem dzirdējām viņu Rīgā). Uzstāsies pati Krista Bella, kā arī Anna Kalvi, These New Puritans, Whyte Horses un citi mākslinieki. Koncertos skanēs mūzika no Deivida Linča filmām, komponista Andželo Badalamenti darbu interpretācijas un režisora kinodarbu iedvesmoti opusi.

Migrantu skola

Ar savu jaundarbu Mančestrā iepazīstinās vēl viena amerikāņu kultūras ikona – mūziķe un multimediju māksliniece Lorija Andersone ir radījusi virtuālās realitātes instalāciju un filmu Uz Mēnesi/To the Moon, kas būs skatāma Karaliskajā teātrī Exchange no 12. līdz 20. jūlijam. "Viss, par ko es sapņoju, ir sniegt cilvēkiem iespēju lidot," piebilst Lorija Andersone. Tā ir daļa no viņas topošā projekta – virtuālās realitātes operas, kuras darbība notiks uz Mēness. Opera tiks uzvesta Mančestrā, kad tur 2021. gadā tiks atvērts kultūras centrs The Factory.

Vizuālās mākslas programmā interesi piesaista sociāli un politiski aktīvās kubiešu mākslinieces Tanjas Brugeras provokatīvais darbs Integrācijas skola/School of Integration – tā būs "migrantu skola", kas darbosies Mančestras mākslas galerijā no 5. līdz 20. jūlijam. Ņujorkā un Havanā dzīvojošā un strādājošā māksliniece uzdod jautājumu: kāpēc integrācija vienmēr ir imigrantu pienākums?

Galerijā viņa sapulcēs dažādas etniskās izcelsmes cilvēkus, kuri dēvē Mančestru par savām mājām. Iebraucēji no dažādām valstīm dalīsies savās zināšanās un pieredzē, stāstīs par savu valodu, kultūru, ētikas normām, politiku, ekonomiku un citām tēmām.

Tās nebūs vienkārši lekcijas vai mācību stundas, bet kaut kas daudz personiskāks, kas ļaus visiem apmeklētājiem bagātināt savu dzīvi, apgūt jaunas iemaņas, labāk saprast citam citu un izvairīties no atsvešinātības, cilvēku diskriminācijas un izstumšanas idejām.

Migrācija ir viena no galvenajām tēmām Tanjas Brugeras mākslā. Viņa ir guvusi ievērību ar savām instalācijām un performancēm. Tanjas Brugeras darbi ir iekļauti Londonas Tate Modern, Ņujorkas Modernās mākslas muzeja MoMA un Ņujorkas Gugenheima muzeja kolekcijā. "Integrācijas skola Mančestrā ir darbs, ar kuru vēlos pagriezt otrādi migrantiem domāto integrācijas politiku. Gribu radīt vietu, kurā cilvēki varētu piedzīvot kultūras apmaiņas – transkultūras – idejas kā alternatīvu asimilācijai, ko tradicionāli paredz integrācijas politika," apgalvo Tanja Brugera.

Mančestras Universitātes mākslas galerijā Whitworth no 5. līdz 21. jūlijam būs skatāma starptautiski atzītā Ganas mākslinieka Ibrāhīma Mahamas izstāde un instalācija Spoku parlaments/Parliament of Ghosts. Viņš ir viens no māksliniekiem, kurš šogad pārstāv Ganu Venēcijas biennālē. Šī valsts pirmo reizi piedalās biennālē ar savu nacionālo paviljonu. Ekspozīcijā Mančestrā Ibrāhīms Mahama pievēršas savas dzimtenes vēsturei (Gana ilgu laiku ir bijusi Lielbritānijas kolonija un ieguvusi neatkarību 1957. gadā), industriālajai un koloniālajai pagātnei. No atrastiem materiāliem, vecu vilcienu detaļām un dzelzceļa staciju atliekām viņš ir uzbūvējis Ganas parlamenta modeli.

Vispārēja kreolizācija

Kultūras daudzveidībai un daudzbalsībai būs veltīta britu rakstnieka Ādama Tirlvela un šveiciešu kuratora Hansa Ulriha Obrista rīkotā literārā izstāde Studio Créole Mančestras akadēmijā no 12. līdz 14. jūlijam. Tā notiks arhitekta Rema Kolhāsa speciāli šai performancei projektētajā telpā – radošajā laboratorijā. Septiņi rakstnieki un dzejnieki no dažādām valstīm publikas priekšā dzimtajā valodā lasīs speciāli izstādei tapušus stāstus. Tie tiks sinhroni tulkoti angļu valodā, vienlaikus katru stāstu uz skatuves interpretēs aktieris. Tādējādi reālā laika režīmā veidosies "valodas, interpretācijas un globalizācijas mijiedarbība".

Valodu un skaņu pārklāšanās, fragmentācija un transformācija, jēgas meklējumi; valoda kļūst mobila un elastīga, tā mainās citu valodu un faktoru ietekmē – likumsakarīgi mainās arī literatūra, tulkojumi top arvien ātrāk. Kā un kāpēc tas notiek? Literatūras, teātra un mākslas akcijā Studio Créole piedalīsies Adānija Šibli (lasīs Palestīnas arābu valodā), Alehandro Sambra (Čīles spāņu valodā), Dubravka Ugrešiča (horvātu valodā), Ngugi va Tjongo (kikuju valodā), Patriks Šamuaso (Francijas un Antiļu salu kreolu valodā), Sajaka Murata (japāņu valodā) un Sjons (islandiešu valodā).

"Uz skatuves – literatūra no visas pasaules tās multilingvālajā dažādībā. Mēs vēlamies akcentēt dramatismu, kas piemīt literāro darbu interpretācijai. Viens no literatūras paradoksiem, kas mani allaž ir fascinējis, ir tas, ka tā ir starptautiska mākslas forma, kas izmanto savas nacionālas valodas mediju," projekta svarīgumu pamato viens no tā iniciatoriem Ādams Tirlvels.

Viņa teikto papildina kurators Hanss Ulrihs Obrists: "Studio Créole ir eksperimentāla grupas izstāde, kas būvē tiltus starp valodām un kontinentiem. Tā vēsta par pasaules "kreolizāciju", un tas ir veltījums rakstniekam, dzejniekam un filosofam Eduāram Glisānam, kurš uzskatīja valodu un kultūru miksli par Antiļu salu iedzīvotāju identitātes raksturīgo iezīmi. Kā sacījusi rakstniece un māksliniece Etele Adnana, mēs dzīvojam laikmetā pēc Bābeles, pasaulē, kurā varam pārvietoties starp dažādām valodām. Mūsu identitāti veido nebeidzamas īpašības, un katra valoda ir durvis uz veselu pasauli."

Saruna ar imperatoru

Festivālā būs daudz intriģējošu skatuves darbu. Britu režisors Leo Vorners kopā ar beļģu un marokāņu režisoru un horeogrāfu Sidi Larbi Šerkaui ir iestudējis multimediju izrādi Neredzamās pilsētas/Invisible Cities, kuras pamatā ir itāļu rakstnieka Italo Kalvīno romāns. Tajā saplūst teātris, deja, mūzika, arhitektūra, dizains un jaunākās videotehnoloģijas, kas palīdz radīt alternatīvas pasaules. Uzvedumā piedalīsies britu trupas Rambert dejotāji, dizainu un specefektus ir izstrādājusi studija 59 Productions.

Neredzamās pilsētas sola skatītājiem unikālu pieredzi – nekas tamlīdzīgs teātrī vēl neesot piedzīvots. Darba autori iestudē romānu, kas ir šķietami neiestudējams: viņu uzdevums ir likt pilsētām runāt kā varoņiem. Italo Kalvīno grāmatā ir atspoguļotas venēciešu ceļotāja Marko Polo sarunas ar mongoļu hanu Hubilaju un iedomātu pilsētu apraksti. Marko Polo ir jāpārkāpj pāri valodas barjerām un jāpastāsta par šīm pilsētām hanam Hubilajam, kuram ir jāsaprot, ko viņš dzird, un jānotic tam. "Grāmatā ir daudz jautājumu, kuri rezonē laikmetīgo situāciju: kas nosaka mūsu realitātes uztveri, kādi ir runātās valodas ierobežojumi, ar ko zināšanas atšķiras no patiesības," norāda režisors Leo Vorners. Izrāde tiks spēlēta no 2. līdz 14. jūlijam bijušajā Meifīldas dzelzceļa depo.

Pārsteigumus sagādās izrāde Glāsa dao/Tao of Glass – amerikāņu komponista Filipa Glāsa un britu režisora, trupas Improbable mākslinieciskā līdera un teātra brīnumu meistara Felima Makdermota kopdarbs. Uzvedumā piedalīsies pats Felims Makdermots, kamermūzikas ansamblis un leļļu teātra aktieri. Felims Makdermots iepriekš veiksmīgi iestudējis trīs Filipa Glāsa operas – Ehnatonu, Satjāgrahu un Ideālo amerikāni.

Speciāli projektam Glāsa dao minimālisma klasiķis ir sacerējis desmit jaunu opusu. Tā ir poētiska izrāde par dzīvi, nāvi un viedumu. Darbs mēģinās atbildēt uz jautājumu: no kā rodas iedvesma? Iestudējuma pamatā ir tā autoru dzīves pieredzes fragmenti. "Šajā projektā atļaujos sapņot," stāsta Felims Makdermots. "Sapņot par to, ka pats atkal esmu uz skatuves un aicinu Filipu Glāsu man pievienoties. Tas ir stāsts par manu 35 gadus ilgstošo apsēstību ar viņa mūziku un par visu to, ko šī mūzika manī ir raisījusi," piebilst režisors. Izrāde Glāsa Dao notiks Karaliskajā teātrī Exchange no 11. līdz 20. jūlijam.

Dzeriet alu, nevis ūdeni

Festivāls piedāvās trīs jaunas imersīvā teātra izrādes, kuru uzmanības centrā ir Mančestra un tās vēsture. Vienu no tām – Utopolis Manchester (no 10. līdz 13. jūlijam) – veidos prominentā Berlīnes mākslinieku apvienība Rimini Protokoll. Savukārt Eiropas teātra kompānija ANU 7. jūlijā rīkos dienu ilgu performanci Lakta. Elēģija Pīterlo/The Anvil: An Elegy for Peterloo, kas veltīta Pīterlo jeb Mančestras slaktiņa 200. gadadienai. 1819. gada 16. augustā 60 000 cilvēku sapulcējās Svētā Pētera laukumā, lai pieprasītu balsošanas tiesības. Sadursmēs ar tiesībsargiem dzīvību zaudēja piecpadsmit cilvēku un seši simti tika ievainoti. Šis slaktiņš tiek uzskatīts par vienu no pagrieziena punktiem britu vēsturē un ceļā uz demokrātiju.

Mančestras vēsturē atskatīsies provokatīvais un rotaļīgais mākslinieku kolektīvs Chim↑Pom no Tokijas – tas iestudēs izrādi A Drunk Pandemic, kas no 5. līdz 21. jūlijam tiks spēlēta kādā slepenā vietā. "Vēlaties iedzert?" jautā mākslinieki. Viņu projekta iedvesmas avots ir negaidīts – XIX gs. 30. gados Mančestrā piedzīvotā holeras epidēmija. Tūkstošiem slimības upuru tika apglabāti "holeras masu kapos". Vēl tūkstošiem cilvēku izdzīvoja tikai tāpēc, ka dzēra nevis ūdeni, bet alu. Japāņu kolektīvs aicinās skatītājus apmeklēt alus darītavu, kura tiks izveidota speciāli šim iestudējumam, iemalkot alu un sagatavoties daudziem pārsteigumiem.

Eiropas ideju avots

Festivāla īpašais viesis no 10. līdz 13. jūlijam būs viens no Eiropas teātra flagmaņiem flāmu režisors Ivo van Hove. Viņš atvedīs savu izrādi Avots/The Fountainhead pēc Ainas Rendas romāna motīviem (iestudējums tapis Ivo van Hoves vadītajā Amsterdamas Starptautiskajā teātrī). Režisors raksturo romānu kā "ideju karu". Avots ir stāsts par mākslu un arhitektūru, komerciju un kapitālismu; tā ir individuālisma himna, drūms un vardarbīgs mīlas stāsts.

Mančestrā Ivo van Hove demonstrēs arī īpašu projektu Re:Creating Europe, kurā piedalīsies Amsterdamas Starptautiskā teātra aktieri. Kas ir Eiropa? Kontinents, kultūra, sapnis, kurš lēnām izzūd, vai mūsu realitāte? Darbs Re:Creating Europe ir kompilācija, ko veido teksti un runas, kuras dažādos vēstures posmos formulējušas un sekojušas līdzi Eiropas vēstures gaitai un ideju attīstībai. Tie ir mākslinieku, domātāju un valsts līderu vārdi – no Šekspīra līdz Gētem, no Čērčila līdz Obamam.

Karalienes pagrīdē

Populārā britu aktrise Maksīna Pīka un režisore Sāra Frenkoma speciāli festivālam iestudē muzikālo izrādi The Nico Project, kas veltīta 60. gadu ikonai enigmātiskajai dziedātājai, modelei un aktrisei Niko (1938–1988) un viņas 1968. gada soloalbumam The Marble Index. Tas būs stāsts par dēmoniem, kas vajāja mākslinieci, un sieviešu radošuma spēku kultūras un mākslas pasaulē, kurā izsenis dominē vīrieši. Vāciete Niko (īstajā vārdā Krista Pefgene) bija Endija Vorhola mūza un avangarda māksliniece, kura uzstājusies ar grupu The Velvet Underground un pēc tam solo. No 1982. gada līdz savai nāvei 1988. gadā Niko dzīvoja Mančestrā. Mūziku iestudējumam The Nico Project komponējusi britu skaņrade Anna Klaina. Izrāde notiks Stolera zālē no 10. līdz 21. jūlijam.

Mančestras festivālā ir lieliska un bagāta populārās un klasiskās mūzikas programma. Koncertus sniegs amerikāņu R&B novatore Džanele Monē (4. jūlijā), sūfistu dziedājumu meistare Abida Parvīna no Pakistānas (5. jūlijā) un britu hiphopa superzvaigzne Skepta (17.–19. jūlijā). Sievietes apliecinās savas spējas progresīvās deju mūzikas vakarā Elektroniskā underground karalienes (20. jūlijā).

Informācija: www.mif.co.uk


Sadarbībā ar Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fondu 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mans tuvākais

Līdz tam mūsu dzīves telpu no visām pusēm ieskāva anonīms klusums.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja