Izvēlies zilo tabletīti, un stāsts beidzas. Pamosties savā gultā un tici visam, kam tu gribi ticēt. Izvēlies sarkano tabletīti un tu paliec Brīnumzemē. Es parādīšu, cik dziļas te trušu alas. Šī aina no filmas Matrikss ir citēta vienā no esejām, kas apkopotas izdevniecības Phaidon grāmatā California. Designing Freedom/ Kalifornija. Dizainēt brīvību, kas arī ir Londonas Dizaina muzejā notiekošās izstādes katalogs. Grāmatas ievadā gan teikts, ka izstāde papildina izdevumā rakstīto, nevis otrādi.
Tās abas var uzskatīt par sarkano tabletīti, kuru norijot var uzzināt, kas bijis tas apstākļu kopums, lai Kalifornija XXI gadsimta sākumā kļūtu par dizaina centru ar vislielāko šīs profesijas pārstāvju koncentrāciju pasaulē, un kā, dizainam mijiedarbojoties ar tehnoloģijām, attīstījās Silīcija ielejas uzņēmumi. Attīstoties pirmajām datortehnoloģijām, datori un virtuālā realitāte arī tika uzskatīta par sarkanajai tabletītei līdzīgu fenomenu, kas ļauj ielūkoties aiz visiem redzamās ikdienas pasaules.
Jaunuzņēmumu drudzis
Izstāde un grāmata ir viens no retajiem pētījumiem par tehnoloģiju dizaina attīstību ASV rietumkrasta strēmelē starp Sanfrancisko un Sanhosē. Līdz šim dizaina pasaulē dominēja priekšstats par Kaliforniju kā XX gadsimta vidus modernisma Ričarda Neitras skaisto villu un Čārlza un Rejas Īmsu krēslu izcelsmes vietu. California. Designing Freedom atklāj citādu Kaliforniju, kur gadu desmitiem ir attīstījušies tehnoloģiju uzņēmumi un kur uzņēmumu arvien ciešākā sadarbība ar dizaineriem šīs jaunās tehnoloģijas padarījusi saprotamas un lietojamas ne tikai militārajā vai kādā citā šauri profesionālā jomā, bet ikviena cilvēka ikdienā.
XXI gadsimta Kalifornija ir līdzīga XIX gadsimta Kalifornijai, kad to bija pārņēmis zelta drudzis. Tikai tagad Kaliforniju ir pārņēmuši jaunuzņēmumi. Te investorus, labu darbu, veiksmi un miljoniem dolāru dodas meklēt daudzi tūkstoši jauno uzņēmēju, dažādu tehnoloģiju speciālistu un dizaineru. Kalifornijas apsolītais sapnis ir brīvība darīt, ko vēlies, un ar to nopelnīt bagātību. Taču gan jau arī mūsdienās, gluži kā XIX gadsimtā, visvairāk nopelna nevis paši zelta meklētāji, bet gan viņus apkalpojošie biznesi. Grāmatā publicētajā intervijā tehnoloģiju žurnāla Wired līdzdibinātājs un pirmais redaktors Kevins Kellijs uzsver, ka, iespējams, Silīcija ielejas lielākais izgudrojums nav tranzistors, bet gan uzņēmējdarbības modelis jaunuzņēmumu veidošanā.
California. Designing Freedom veidotāji apgalvo, ka XXI gadsimtā mēs visi esam kļuvuši par kaliforniešiem, jo šajā štatā radītos brīnumus lietojam visi, arī tie, kuri ne reizi nav bijuši Amerikā. Katru sekundi izdarītie 40 000 meklējumu Google mājaslapā, katrs nākamais miljons pārdoto Apple produktu, profils kādā no sociālajiem tīkliem mūs visus padara par kaliforniešiem, kuri seko te ieviestajiem paradumiem, tradīcijām un dzīves stilam, kā arī palīdz nopelnīt šejienes uzņēmumiem. Uz Ķīnā ražotajiem iPhone viedtālruņiem iespiestais uzraksts Designed in California ir kļuvis par tikpat iekārotu visu vērtīgo, jauno un modīgo simbolizējošu zīmolu kā savulaik XX gadsimta vidū Made in Italy. Jā, var teikt, ka Kalifornija ir jaunā Itālija, Londona vai Skandināvija, uz kuras pusi ir nosvēries laikmetīgā dizaina svārsts, un tieši te dizaineri ģenerē idejas, kas maina pasauli.
Kur un kad vien vēlies
California. Designing Freedom nav hronoloģisks atskats uz Kalifornijā notikušo kopš XX gadsimta 60. gadiem. Netiek arī rūpīgi izsekots te radīto tehnoloģiju, iekārtu un uzņēmumu attīstībai. Izstāde un grāmata mēģina atklāt to Kalifornijas laika un vietas garu, kas ļāva un noteica, ka šeit radās Apple, Google un daudzi citi mūsdienās veiksmīgie biznesi, kā arī tie uzņēmumi, kas kādā jomā reiz bijuši pionieri, bet tagad ir aizmirsti. Kuratoru iedvesmas avots bijis Freda Tērnera grāmata From Counterculture to Cyberculture/ No kontrkultūras uz kiberkultūru un tās uzstādījums, ka Kalifornijā radītās tehnoloģijas ir personības brīvības nodrošinātājas. Tā esot nevis atbrīvošanās no kaut kā, bet gan brīvība darīt iecerēto un brīvība būt tam, kas tu vēlies būt.
Gan izstādi, gan grāmatu California. Designing Freedom veido piecas sadaļas, kuru nosaukumi un tēmas ir Apple XX gadsimta 90. gadu portatīvā datora Powerbook reklāmas saukļa Anywere you want. Anytime you want/Kur vien vēlies. Kad vien vēlies atvasinājumi: "Ej, kur vien vēlies", kas veltīts izmēros arvien sarūkošākajām ierīcēm un transportlīdzekļiem bez vadītāja, "Redzi, ko vien vēlies" – par Kalifornijas sapņiem un fantāzijām, kuru paplašināšanai tiek izmantotas arī psihedēliskas halucinācijas izraisošas vielas, "Saki, ko vien vēlies" aplūko vārda brīvības un dažādus citus protestus, "Izgatavo, ko vien vēlies" – par "dari to pats" un amatieru kustību Kalifornijā, "Esi kopā, ar ko vien vēlies" – par komūnām XX gadsimtā un virtuālajām kopienām XXI gadsimtā.
Kas notiek garāžā
Tiekšanās pēc brīvības ir viena no saitēm starp Kalifornijas tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem un dažādu subkultūru komūnām. Īpaši Apple dibinātāji uzsvēra, ka datori kļūs par ikviena personības brīvības garantu. To pirmās reklāmas tika publicētas šo subkultūru komūnu izdevumos, piemēram, Whole Earth Catalog, kas bija gan padomu krājums, kā veidot un dzīvot komūnā, gan arī šādai dzīvei noderīgu preču katalogs. 1984. gada Apple Macintosh televīzijas reklāmā tika izspēlēts sižets, kurā atlētiska sieviete atbrīvo orveliski nolemto pelēko sabiedrību. Atlētiskā sieviete simbolizēja personālo datoru iespējas un spēku.
Gan hipiji, gan tehnoloģiju uzņēmumu attīstītāji kā vienu no brīvības pazīmēm uztvēra arī apziņas brīvību, ko palīdzēja iegūt dažādas psihotropās vielas. Tieši to pieminēšana izstādē California. Designing Freedom ir kļuvusi par tās publicitātes āķi. Ne viena vien ekspozīcijas recenzija sākas ar apgalvojumu, ka liela daļa ideju, kā atrisināt dažādas datoru tehnoloģiskās un lietošanas ērtības problēmas, radušās LSD reibumā. Otrs mīts ir par datoru tapšanu privātmāju garāžās, to visspilgtāk izspēlējuši Apple dibinātāji Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks. Izstādes veidotāji atgādina, ka tikpat svarīgi kā tas, kurš darbojas garāžā, ir arī tas, kur garāža atrodas. Apple pirmie datori nevarētu tapt Stīva Džobsa vecāku garāžā, ja viņi abi ar Stīvu Vozņaku nestrādātu uzņēmumos Atari un Hewlett-Packard, kur jaunajiem censoņiem bija pieeja jaunākajām tehnoloģijām, iekārtām un informācijai par tām.
Attīstības ēnas puses
Kalifornijas kultūras paradokss ietver pārliecību, ka vienlaikus iespējams darīt pasauli labāku un ar to nopelnīt daudzus miljonus dolāru. Kalifornieši spēj būt ne tikai smaidīgi un laimīgi, bet arī ciniski un naudaskāri. Izstādes veidotājiem tiek pārmests, ka grāmatā, un īpaši izstādē, pārāk maz uzmanības tiek pievērsts Silīcija ielejas ēnas pusēm. Nevar teikt, ka kuratori izvairījušies no to pieminēšanas vispār. Ir atzīmēts fakts, ka datoru slikto slavu, kas saistījās ar militārismu un Vjetnamas karu, palīdzēja dzēst Apple un subkultūras ar savu atbalstu jaunajām tehnoloģijām.
Mūsdienu jaunie censoņi ir gandrīz paralizējuši Sanfrancisko vietējo iedzīvotāju ikdienu, pilsētā īres cenas ceļot nepieredzētā augstumā. Personiskās brīvības vārdā mēs informāciju par sevi nododam privāto uzņēmumu rokās, kas to padara par peļņas avotu. Cenšoties būt labāki, veselīgāki un mērķtiecīgāki, ļaujam sevi novērot un ievākt par mums datus biometriskām aprocēm un viedtālruņu lietotnēm. Tiesa gan, California. Designing Freedom veidotāji ir atteikušies iezīmēt Kalifornijas tālākās attīstības scenārijus, vairāk uzmanības vēršot uz tās pagātni XX gadsimta 60., 70. un 80. gados. Taču, kā intervijā saka žurnāla Wired pirmais redaktors Kevins Kellijs: "Esmu ievērojis, ka cilvēki, kuri domā par nākotni un to nosaka, parasti arī aizrautīgi interesējas par vēsturi."
Izstāde
California. Designing Freedom
Londonas Dizaina muzejā līdz 17. oktobrim designmuseum.org