Novadu reforma ir sarežģītāka, nekā izskatās

Pašlaik nav skaidrs, kas notiks, bet ir skaidrs, ka problēmu joprojām ir daudz. 1.  Pakalpojumu pieejamība un kvalitāte . Šīs lietas var sadalīt divās daļās - pakalpojumi, ko sniedz pati pašvaldība (sociālie dienesti, skolas, bērnudārzi, utt.) un pakalpojumi, kuri atkarīgi no ministriju izveidotās struktūras (VID reģionālās nodaļas, VZD reģionālās nodaļas, Lauku atbalsta dienesta reģionālās nodaļas, utt).- Pašvaldību daļa  - atkarīga no pašas pašvaldības un nav obligāti, ka lielākā pašvaldībā viss kļūs labāk. Tomēr kvalitatīvāku cilvēku atlases iespējas un lielāki budžeta līdzekļi ir būtisks arguments, lai situācija uzlabotos. Bijušajos pagastos to visu nodrošinās Pakalpojumu centri, kuru pienākumus Saeima definējusi "Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā". Šis likums ir pieņemts un neesmu dzirdējis argumentus no pagastiem, ka tas būtu nekvalitatīvs. - Nozaru ministriju daļa  -  šeit joprojām ir milzīga neskaidrība, kā tiks organizēta iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšana. Neviena ministrija nav saskaņojusi savu institūciju atrašanās vietas un skaitus. Par to ir atbildīgs MK kopumā un par reformu atbildīgais ministrs personīgi. Diemžēl, Saeimā nebūs balsojuma "par" vai "pret". Vienīgais cerību stariņš ir koncepcija par otrā līmeņa pašvaldībām, kuras iesniegšanu Saeimā līdz 2008.gada beigām ar JL uzstājību izdevās iestrādāt likumā. 2. Pašvaldību konkurētspēja. Arī šī problēma pēc reformas automātiski netiks atrisināta, ja neskaita pavisam mazos pagastus, kuri tērē tuvu pie 50% no sava budžeta administrācijas uzturēšanai. Konkurētspēja atkarīga tikai no iedzīvotāju ievēlētās Domes un tās vadības. Kvalitatīvāka cilvēku atlases iespēja un lielāki budžeta līdzekļi ir būtisks arguments, lai situācija būtu labāka. Tas palīdzētu realizēt lielākus projektus, kvalitatīvāk tos sagatavot, algot labākus speciālistus un netērēt liekus līdzekļus administrācijas vajadzībām.3.  Infrastruktūra . Arī šeit ir divas sadaļas - tā daļa, par kuru rūpējas valsts un tā, kuras uzturēšana ir pašvaldības pienākums.- Pašvaldību daļa - Vietējai varai jāspēj ziemā notīrīt arī vietējas nozīmes lauku ceļi un tai jāspēj realizēt, piemēram, ES atbalstītie ūdens atdzelžošanas projekti. Nekad nebūs iespējams visas šīs lietas pieprasīt no valsts.- Valsts daļa - valdības acīmredzama nevēlēšanās kaut ko mainīt. "Autoceļu likums", kura bezjēdzīgu grozīšanu JL izdevās pagaidām vismaz apturēt, ir spilgtākais piemērs. Jauno pašvaldību centrus nevar savienot tādas pašas nozīmes ceļš, kā starp viensētu un pagasta centru ! Tieši tas pats attiecināms uz pārējiem infrastruktūras objektiem - platjoslu interneta pieejamību jauno novadu centros, atkritumu apsaimniekošanu utt.4.  Finansējums. Šobrīd Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda likuma versija pārdala gan rajonu naudas, gan jau ierasto finanšu izlīdzināšanas kārtību par labu lielajām pilsētām. Šis likums apzināti netiek virzīts uz Saeimu, lai sarežģītāko jautājumu atliktu uz brīdi, kad viss jau būs noticis .Tas reformu var padarīt par bezjēdzīgu, jo jauno novadu rīcībā būs mazāk naudas nekā līdz šim - līdz ar to arī apgrūtināta iespēja veikt uzlabojumus. Tas, savukārt, novedīs pie pilnīgi visu reformējamo totālas neapmierinātības. Ir bezjēdzīgi cīnīties par robežām, ja nezini kāds būs finansējums vienā vai otrā gadījumā !!!5. Robežas.  Jautājums, kurš šobrīd ir dienas kārtībā un kuru liela daļa sabiedrības uztver kā galveno reformas likumu un balsojumu par to kā "par" vai "pret" reformu. Īstenībā balsošana būs par to, kas turpmāk varēs noteikt novadu un republikas pilsētu robežas - Saeima vai MK. Pirmajā gadījumā lēmumi kaut ko grozīt būs ar krietni lielāku iespēju debatēt un pieņemt izsvērtus lēmumus. Otrajā gadījumā, kā tas ne reizi vien ir bijis un notiek arī šobrīd - lēmumi var būt atkarīgi tikai no konkrētā brīža politiskās konjuktūras. Nepieņemot "Apdzīvoto vietu un administratīvo teritoriju likumu", spēkā paliek esošā MK 2007.gada 4. septembrī apstiprinātā karte ar 112 pašvaldībām, kurā, iespējams, valdošā koalīcija politiskā tirgus rezultātā pieņems kādas izmaiņas. Secinājumi. 1)  Reformas kvalitāte  nav atkarīga no balsojuma "par" vai "pret" "Apdzīvoto vietu un administratīvo teritoriju likumu", 2) Ja ir vienots uzskats, ka reforma ir realizēta pilnīgi nepieņemami un tās mērķi nav sasniegti, to var apturēt vienīgi MK politisks lēmums. Tad ir steidzami jāpaziņo, ka reforma netiks  veikta un jāgroza atpakaļ visa jau pieņemtā ar reformu saistīto likumu pakete.  Tas ir ļoti, ļoti grūti, bet nav neiespējami.