Par advokatūru

Autors pamato savu viedokli ar diviem aplamiem pieņēmumiem "advokāti pieder pie valsts varas" un "nepilsoņi nedrīkst piederēt pie valsts varas", ko viņš pat necenšas analizēt sīkāk. Bet advokātiem nav tiesību pieņēmt saistošu lēmumu, kas ir valsts varas atribūts, savukārt nepilsoņiem būtu tika nedaudz bīstamāk atrasties valsts varas aparātā un pieņemt valsts interesēm atbilstošus lēmumus (lai arī daļa pilsoņi varbūt ir mazliet lielāki patrioti nekā nepilsoņi, tad varbūt var atrast labākus kritērijus valsts varas aparāta darbinieku atlasei - piemēram, pretkorupcijas jautājumu testiņš ar melu detektoru). Tupretim, ja apskatām advokātu darbību praksē - tad ir skaidri redzams, ka tur nekāds taisnīguma princips advokātiem neeksistē - tikai uzvara par katru cenu. Kurš advokāts ir godīgi pateicis pirms lietas izskatīšanas - kaut arī mans klients uzskata, ka ir nevainīgs, es domāju, ka taisnīguma vārdā viņam pienākas viens gads cietumā. Klients vienkārši atradīs citu advokātu - Latvijas pilsoni. Advokāts ir pavisam parasts uzņēmējs, un praksē - ar zemākiem ētikas standartiem nekā žurnālistiem, tirgotājiem, banķieriem. Līdz ar to nav atšķirības, vai advokāts ir pilsonis vai nepilsonis.

Kļūstot par deputātiņu, viņš pazaudētu klientus, biroju, kā valsts amatpersona būtu pakļauts n-tajiem ierobežojumiem un sēdētu uz Ls 1000 algas. Vajag ticēt labajam cilvēkos!;)

Jāļauj kļūt arī par ierēdņiem, zv. notāriem, tiesu izpildītājiem un tiesnešiem - visu līmeņu un tiesu, ST tai skaitā. Zinātu, kā un ko lemt. Un par tiesībsargiem arī - droši vien vislabāk zinātu, kuras tiesības un kā jāsargā...

Populistiskas partijas censonis, kurš laikam taču sapņo kļūt par deputā'tiņu, ņemas kā aptracis, taisīdams publicitāti. Viņš tak gatavs runāt par jebko - būtu tikai, kas drukā.

Atsauce uz Satversmes pantiem bija SB izteiktā komentāra dēļ un nav saistāma ar raksta tēmu. Bet tā kā komentētājs bija pietiekami izvērsti paudis savu viedokli, vēlējos precizēt, jo uzskatu, ka ir liela iespējamība, ka kāds izlasīs šeit teikto, pārpratīs un tālāk veidos uz tā pamata savu viedokli,. Tādēļ es arī sadalīju komentāru divās daļās, otro daļu adresējot SB. Šķiet neesmu izteikusies pietiekami skaidri. Ja tā, tad atvainojos!

Un neliela piebilde. Advokāts visupirms sniedz juridisko palīdzību. Un tas gluži viens un tas pats nav, kas pakalpojums. Tā mani ir mācījuši vecākie un pieredzējušākie kolēģi, un šajā jautājumā viņiem noteikti varu pilnīgi piekrist.

Uzskatu, ka šajā gadījumā nav pamata atsaukties uz attiecīgajiem Satversmes pantiem, jo tiesu varas sistēma, manuprāt, prasa ļoti nopietnu lojalitāti attiecīgās valsts demokrātiskai iekārtai. Tomēr nepilsonis, kurš nav vēlējies šo lojalitāti izrādīt, kļūstot par pilsoni, tomēr nevarētu pildīt tiesu varai piederīgas profesijas funkcijas. Un šajā gadījumā nav runa par to, kurai personai ir un kurai nav tiesības doties uz tiesu aizstāvēt kādu, runa ir par lojalitāti un tai sekojošo piederību tiesu varas sistēmai. Savukārt jautājumā par tiesību piemērošanu un tālākveidošanu - nav šaubu, ka tiesa ar saviem nolēmumiem pilda šīs funkcijas vistiešākajā veidā, taču nav nekāds noslēpums, ka tiesas nolēmumu kvalitāte nereti ir lielā mērā atkarīga no sagatavotajiem dokumentiem (prasības pieteikumiem, paskaidrojumiem utt.), tieši tamdēļ jau arī pastāv, piemēram, sacīkstes princips. Tāpat vēlos uzsvērt, ka tiesu varas sistēmai bez advokātiem un tiesnešiem ir piederīgas arī citas profesijas. Un par to tad bija mans viedoklis. Papildus vēlos norādīt, ka ne šajā, ne arī nākamajos blogos neatbildēšu uz piezīmēm, kas neattiecas uz konkrēto jautājumu, jo uzskatu, ka to vienkārši nav vērts darīt. Man ir interesanti diskutēt ar cilvēkiem, kam ir ko teikt pēc būtības, pat ja tas nesaskan ar manu pozīciju. Jauku vakaru!

Ko viņš tām meitenēm var iemācīt, ja pats vēl mācāms ???

Aldis ir smuks pasniedzējs un pie viņa smukas meitenes var dabūt labākas atzīmes!

Autoram Varbūt pārlieku ātri pārskrēju pāri tiesībsarga atzinumam - sīki un smalki man diemžēl vēl nav bijis laika iepazīties ar šo 30 lapaspuses garo atzinumu, tomēr arī ātri pārlasot man radās sajūta, ka tiesībsargs ir vērtējis tiesu sistēmai piederošo profesiju funkciju atšķirības, darbības specifiku, tādēļ pašreiz man negribētos to īsti saukt par izņēmumu. Katrā ziņā ar interesi izlasīšu šo atzinumu uzmanīgi un varbūt pamanīšu, kādēļ autoram ir radusies šāda sajūta, bet pašreiz nevaru pievienoties šim viedoklim. Komentētājam SB Kā jau autors norāda, advokāts ir viena no profesijām, kas pieder tiesu varas sistēmai. Piekrītu ir starpība, starp prasībām, kas izvirzāmas tiesnesim un kas advokātam. Taču ir arī citas profesijas, piemēram, tiesu izpildītāji, notāri. Arī notāri sniedz pakalpojumus, nevis nodarbojas ar tiesību piemērošanu un tālākveidošanu. Tādēļ, manuprāt, SB šoreiz nepamatoti ir mēģinājis sašaurināt tēmu, kuru ir uzsācis autors. Vēlos precizēt, lai kādam iespējams nerastos dezinformācija.SB atsaucas uz Satversmes tiesas spriedumu, nezinot varētu rasties sajūta, ka pirms tam juristam nebija pārstāvības tiesību, proti, tās bijušas tikai advokātam. Satversmes tiesa skatīja jautājumu, vai civilprocesā tolaik pastāvošā norma, kas noteica, ka fiziskas un juridiskas personas lietas kasācijas instancē (3. instance) ved ar advokāta starpniecību ir pretrunā ar Satversmi. Tiesa atzina, ka šādi ierobežojumi ir pretrunā Satversmes 92. pantam. Šādu ierobežojumi attiecībā uz 1. un 2. instanci nebija. Ne tikai Latvijā ir profesija advokāts, kam ir atsevišķs regulējums. Turklāt uzsvērot, ir regulējums, proti, advokāta profesija ir reglamentēta atšķirībā no jurista. Jurista kvalifikāciju dod augstskola, bet advokatūrā neuzņem, par notāru vai prokuroru nekļūst uz augstskolas diploma pamata. Es neapstrīdu, ka ir labi, spējīgi juristi, bet tīri subjektīvi es tomēr uzskatu, ka bieži vien būs atšķirība redzama, kad vienas puses argumentus izsaka jurists, otras- advokāts. Tā gan šoreiz nebūs atšķirība, ka vienā pusē iespējams ir pilsonis, otrā nē, runa ir par citu atšķirību - profesionālu.

Pēdējā Rīgas Balss numurā ir raksts par kādu citu tēmu - atkal šī Tiesībsarga kantora rakursā. Jau sāk riebties.

Advokāti sniedz pakalpojumu. Tiesneši nodarbojas ar tiesību piemērošanu un tālākveidošanu. Attiecībā uz advokatūru - man tomēr šķiet, ka Latvijā tā vēl joprojām darbojas kā tāds "savējo" klubiņš. Piemēram, atšķirībā no citām valstīm (Vācijas) jebkuram cilvēkam, kas ieguvis jurdisko izglītību Latvijā nav prasījums uz to, lai tiktu uzņemts par advokāta palīgu (Referendariat). Tas, šķiet, Latvijā ir atkarīgs no "patrona" labvēlības. Otra lieta, kas, manuprāt, apgāž autora vienīgo argumumentu - advokātu biedrības ietekmi savulaik krietni vien ir samazinājusi Satversmes tiesa, nosakot salīdzinoši liberālas pārstāvības tiesības arī citām personām ar juridisko izglītību, kas nav advokatūras biedri. Pašlaik taču arī likuma līmenī ir noteikts, ka civilprocesā un administratīvajā procesā par pārstāvi var būt jebkurš, arī nepilsoņi. Vai šie cilvēki nenodarbojas ar tiesību piemērošanu un tālākveidošanu autora izpratnē (manā izpratnē ar to nodabojas tiesneši)? Kāda atšķirība, ka vienas puses argumentus izsaka zvērināts advokāts, bet otras - vienkāršs pārstāvis? Beigās jautājumu izlemj tiesa.

Ak, Aldi, tas bija tik sen, kad...

Krīzes apstākļos nopietni jāskata šī kantora lietderīgums! Tas ir viss, kas sakāms par šo silto krēslu un amatu. Lietderība- NULLE MĪNUSĀ.