Par citu politisko kultūru

Cita starpā, jūtos pagodināts par šo Kalvīša uzrunu, jo uzbrūkot liberālām vērtībām Latvijas sabiedrībā, viņš, šķiet, domāja tieši mūs - SCP, jo esam vienīgā partija, kura sevi ideoloģiskā plāksnē atklāti asociē ar liberālām un sociālām vērtībām. Ironizējot, protams, vēlreiz nāk prātā tā pati Pirmā Partija, jo nez’ kāpēc, pati sev un ļautiņiem par brīnumu, tā Eiropas Parlamentā atrodas liberālajā aliansē.Lai arī ideoloģijām mūsdienu politikā ir aizvien mazāka teikšana, tomēr patiesi labi būtu pateikt, par ko tad ir „Sabiedrība citai politikai”. Gribētu šeit sniegt savu viedokli, lai šo jautājumu atbildētu.Runājot par citu politiku un par labām pārmaiņām Latvijas valstī, protams, var runāt par citu nodokļu politiku, par lielāku sociālo atbildību un solidaritāti. Var runāt par patriotismu un indivīda tiesībām, tāpat, kā var runāt par privātās sfēras aizsardzību un aktīvu publisko dzīvi, kas ir katra pilsoņa pienākums. Tās ir svarīgas detaļas, bet tās ir detaļas. Runājot par detaļām, bieži zūd izpratne par kopainu. Tas ir tāpat, kā aplūkojot gleznu no pārlieka tuvuma, mēs zaudējam iespēju to apbrīnot.Nepieciešamību pēc citas politikas Latvijas valstī nosaka sabiedrības vēlme redzēt citu attieksmi no politiķu puses, kas nozīmē patiesas politiķu un valsts institūciju rūpes par mūsu visu dzīvēm un nākotni. Latvijas tauta vairs netic politikai, netic valstij un netic viens otram, jo šī ticība pēdējās desmitgades laikā ir piedzīvojusi lielu eroziju. Ir zudis, tā saucamais, sabiedriskais kapitāls, kas ir šādas ticības pamatā. Vecā, padomiskā politiskā kultūra joprojām dominē mūsu attiecībās, lai arī valstiskā sistēma ir mainījusies. Mums ir pienācis pēdējais laiks mainīt mūsu politisko kultūru.Šajā sakarā „Sabiedrība citai politikai” ir mēģinājums apvienot visus tos cilvēkus, kuri ir par citu politisko kultūru. Mēs vēlamies mūsu attiecības valstī veidot, balstoties uz citiem politikas un pārvaldes principiem nekā Latvijā ierasts līdz šim. Mums nav jāizdomā ritenis no jauna, jo uzskatām sevi par eiropeisku nāciju un Eiropas politiskām tradīcijām ir jābūt mūsu valsts pārvaldes pamatā. Cita politiskā kultūra nozīmē saknē pārveidot valsts un sabiedrības attiecības, atgriežot mūsu tautai valsti un tās pārvaldi. Cita politiskā kultūra nozīmē vairāk patiesas demokrātijas atklātības lēmumu pieņemšanā. Cita politika nozīmē patiesu humānismu politikā un cieņu pret cilvēku valsts institūcijās nevis deklarācijās, kuras atgādina Staļina konstitūciju. Cita politika nozīmē mazāk korupciju un mazāk deputātu necienīgas runas parlamentā. Cita politika nozīmē arī civilizētu partijas darbību nevis politisko bodīti tumšās istabās. Citiem vārdiem sakot, es esmu par citām politiskajām attiecībām Latvijas valstī. Mani neapmierina patreizējais politiskais teātris un tajā spēlējošie aktieri. Un es redzu, ka lielāko sabiedrības daļu arī šī luga neapmierina.Bet, kā to mainīt? Mesiju nebūs. Mums pašiem ir jābūt gataviem šo citu politisko kultūru veidot un pie viņas pieturēties savās politiskajās attiecībās. Sevišķi tas ir aicinājums jaunai paaudzei, tas ir aicinājums visiem tiem, kuri jūtas eiropieši un, kuriem ir izpratne par tām lietām, kuras es pieminēju. Ja jaunā paaudze mūs neatbalstīs, ja inteliģence mūs neatbalstīs, ja uzņēmēji mūs neatbalstīs, mēs nespēsim ieviest Latvijā citu, labāku politisko kultūru. Jā, tas nozīmē iesaistīties politikā pēc iespējas vairāk, katram no mums, ziedojot tam laiku un arī līdzekļus. Ja mēs to nespēsim un šo atbildību neuzņemsimies, mēs nespēsim atgriezt tautai viņas valsti. Mēs nespēsim atgriezties Eiropā, jo, kā mēs redzam, ar iestāšanos ES un NATO ir par maz, lai mainītos sabiedrības apziņa. Mēs nespēsim padarīt mūsu dzīvi labāku ne finansiāli, ne sociāli un tas attiecas gan uz darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Ja mēs patiesi gribam redzēt Latvijā labāku nākotni, mums ir jāmaina politiskā kultūra un tas nozīmē, ka jāsāk katram ar sevi pašu. Tādēļ „Sabiedrība citai politikai” ir par citu politisko kultūru Latvijā.