Nu, ko. Tomēr nokrita pati uz sava zobena mūsu nu jau bijusī e-lietu ministre. It kā valdības stabilitātes saglabāšanas vārdā, lai gan "Tautas" partijas līderis Kalvītis jau paguva pateikt, ka par opozīcijas ieteikto neuzticību viņa frakcija nebalsotu, pilnīgi droši tā nedarītu arī zaļie zemnieki, kuru rindas Ina Gudele nu ir pametusi, un diez vai par finansu grēkiem ministri padzīt gribētu arī Šlesera biznesa projekts, kura īpašniekam šādā jomā ir krietni lielāka nogrēkošanās. Tomēr nedomāju, ka balsojums par Gudeli būtu bijis balsojums par valdības stabilitāti.
Taču reizē ar ministres aiziešanu uz mirkli varam padomāt arī par viņas sekretariāta lietderību. Par to, kā mūsu valstī veicas ar tā pienākumiem -- "elektronisko pārvaldi" -- varam spriest salīdzinot mūsu valsti ar kaimiņvalsti ziemeļu virzienā. Igauņiem jau ļoti sen ir gudrās elektroniskās čipkartes, kuras viņi izmanto kā personu apliecinošu dokumentu, bet ar tām var arī samaksāt par autostāvvietām, pasūtīt biļetes uz dažādiem pasākumiem un jā, arī piedalīties vēlēšanās, turklāt tā tas bijis jau divreiz. Varbūt mūsu e-lietu sekretariātā arī pie tā kaut kā naski strādā, bet dzirdēts nav. Varu minēt arī to absurdu, kas saucas Valsts ieņēmuma dienesta "e-pārvalde" -- joprojām man kā pašnodarbinātai personai ir jādodas uz VID kantori, kur uz datora uzrāda visu, kas par mani gada laikā ir iesniegts, un tad man tas viss ir ar roku jāpārkopē uz papīra lapām. Un elektroniskais paraksts, kurš daudzviet pasaulē ir gluži ierasta lieta? Pie mums kaut kā nav īpaši attīstījies. Varbūt pirms meklēt jaunu e-lietu ministru valdībai vajadzētu sastādīt godmanisku sarakstu par to, kas īsti šajā jomā būtu veicams, turklāt steigšus.
***
Vēl šodien ziņots, ka no otra "speciālo uzdevumu" sekretariāta aizgājusi kāda tā darbiniece. Runa ir par sabiedrības integrācijas kantori, kur tā vadītāja Inga Liepa ir pacēlusi cepuri un pateikusi sveiki, pēc tam skaidrojot, ka "vispārināti varētu teikt, ka mani politiskie uzskati dažos gadījumos nesaskan ar ministra politiskajiem uzskatiem." Gribas cerēt, ka šī "nesaskaņa" saistās ar apstākli, ka nekur citur valstī nav tik pretīgi ielikti āži par dārzniekiem, kā cilvēka tiesību un integrācijas jomā. Gan attiecīgo Saeimas komisiju, gan arī sekretariātu vada minētā Šlesera projekta pārstāvji, un lai nu kā, bet ar cilvēka tiesību izpratni un vēlmi patiešām integrēt Latvijas sabiedrību šī grupele neizceļas. Integrācijas politiku šmitiski kastēniskā izpildījumā diktē baznīcas, kuras pujātiski vanadziskā izpildījumā ir aizspriedumu pārpilnas. Patlaban Kastēna kantoris gatavo "iecietības programmu" 2009.-2013. gadam, no kuras pēc banzīckungu pieprasījuma svītrots to sabiedrības grupu uzskaitījums, pret kurām paredzēts veicināt iecietību. Varat trīsreiz minēt, pret kuru no šīm grupām baznīckungiem un viņu politiskajiem pakalpiņiem Saeimā un valdībā ir vislielākās pretenzijas. Veicināt iecietību pret gejiem, lūk, viņu pasaules skatā saucas "homoseksuālisma propaganda." Tas, ka šādi dabas bērni vada minēto komisiju un minēto sekretariātu ir tik liekulīgi no valdošās kliķes puses, ka gluži nelabi metas. Un, ja kas, par to ir lieliski informētas Eiropas un pasaules cilvēka tiesību organizācijas, kas pilnīgi bez kādām šaubām Latvijas tēlam nekādu labumu nedod. Nezinu, vai Inga Liepa (un, ja kas, arī viņas padomniece Agita Misāne, kā arī pirms tam Kristīne Gaugere) aiziet tāpēc, ka viņas saprot, cik tā ir kliedzoši stulba un absurda situācija, bet ceru, ka tas tā ir. Arī šajā gadījumā noteikti ir vērts palūkoties, vai Kastēna vadītā struktūra vispār ir vajadzīga.
Jauku visiem dienu!