Saeima pavadīja veselu gadu sevi demonstrēdama no pašas sliktākas puses -- aunu bars, kurš ir gatavs darīt pilnīgi jebko, ko paģēr augstāk stāvošie politikāņi un viņu sponsori. Un te nu mēs esam.
Par to, ka tiks savākti nepieciešamie paraksti, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā, nav ne mazāko šaubu. Sabiedrībai tomēr ir apnikusi varas absolūtā atsvešinātība nevien no tautas, bet arī no godīguma, morāles un ētikas savā darbā. Es pats iešu parakstīties, kolīdz radīsies brīvs brīdis, aicinu visus lasītājus darīt tieši tāpat.
Būs interesanti skatīties, kā politikāņi uz šo procesu reaģēs. Lielais balamute Dobelis jau ir pavēstījis, ka cilvēki, kuriem ir "nopietna domāšana", šādu procesu neatbalstīs, kas liek domāt, ka balamutem Dobelim pašam ar to nopietno domāšanu tā ir kā ir. Kādreiz pompozais Kalvītis par domu teica, ka tā Latvijas politikā radīšot "pilnīgu haosu." Zaļo zemnieku līderis Augusts Brigmanis apgalvo, ka esot par, klerikāļu pārstāvis Andris Bērziņš saka, ka viņam "vispār nav nekāda viedokļa par to". Tipiski.
Saeimas deputāti darīs gudri, ja viņi Satversmes grozījumus apstiprinās. Patlaban ir ļoti maz kā tāda, kas politikāņiem par tautu liek domāt biežāk kā reizi četros gados un arī tad tikai uz pāris mēnešiem. Politiskā procesa uzlabošana, domājot arī par tām lietām, kuras liek tautai iziet uz ielas, ir nevien sabiedrības, bet arī pašu politiķu interesēs, jo lai arī kā viņi necenstos nodrošināt pretējo, likuma vara, atklātība un godīgums kalpo visas Latvijas, tātad -- arī viņu interesēm. Doma, ka Satversmes grozījumi radīs "haosu" nav nekas cits kā kārtējais piemērs par Kalvīša pārliek aktīvo mēli brīžos, kad smadzenes vēl nav pienācīgi iesilušas. Saeimas brīvlaišanai būtu vajadzīgs tas pats garais parakstu vākšanas un referenduma process, kāds ir sācies patlaban un kāds tika izpildīts jautājumā par drošības likumu grozījumiem. Un lieliski būtu nodrošināt, ka deputāti ir spiesti aktīvi domāt par to, ko viņi dara vai nedara.
Taču droši vien politikāņi ir pārliecināti, ka arī šoreiz referendumā neizdosies savākt nepieciešamo vēlētāju skaitu, un tāpēc likumprojektu viņi mierīgi var noraidīt. Arī šoreiz referendums notiks vasarā, tas nav pats labākais laiks, kad cerēt, ka ļaudis dosies pie urnām. Būtu jauki, ja šoreiz sabiedrība tomēr pierādītu pretējo. Man sen ir licies, ka sabiedrību mūsu valstī var sadalīt trīs daļās. Varbūt 20 procenti ir cilvēki, kas vēlas dzīvot normālā valstī un aktīvi darbojas, lai tas tā arī būtu. Kādiem 10 procentiem ir labi dzīvot nolēpumainā, negodīgā un pilnīgi korumpētā vidē, jo viņiem tas nes labumu. Un atlikušajiem 70 procentiem par to visu ir viens pīpis. Tie ir tie ļaudis, kuri uz neatgriešanos ir pazuduši Īrijas virzienā, tie ir tie daudzie cilvēki, kuri vēlēšanās nepiedalās nekad, tie ir tie iedzīvotāji, kuriem ikdienas iztikšana ir tik problemātiska, ka ne par ko citu nav laika domāt. Šī pēdējā kategorija ir tā, no kuras būs atkarīgs ši procesa iznākums. Turēsim visi īkšķi!
Jauku visiem atlikušo dienu!