Arvien biežāk pārliecinos, ka daļai cilvēku piemīt vēl viena grūti saprotama zemapziņas programma – tieksme dzīvot miskastē. Nē, es te nerunāju par tiem bārdainīšiem, kas atkritumu tvertnēs meklē sev ko noderīgu. Runāju par tiem, kas par lielu miskasti tiecas padarīt visu apkārtni un grib likt šajā miskastē dzīvot mums visiem.
Ja tieksmi pašiznīcināties no globālo norišu sakarībām vēl varētu kaut kā izskaidrot, tad tieksmi dzīvot miskastē, es tiešām nespēju saprast. Nu kā...?!! Nu kā var pieaugušam cilvēkam šķist normāli izlidināt izsmēķi (cigarešu paciņu, košļeni, čipsu paku utt.) pa mašīnas loga uz ceļa?! Kā atpūtnieku kompānijai var šķist normāli ezera krastu padarīt par izgāztuvi, ja paši mēdz tajā atpūsties?
Runā, ka viss ir vienots. Cilvēks apkārtējo vidi tīši vai netīši mēģina padarīt tādu, kāds tas ir iekšēji. Ja cilvēks ir iekšēji tīrs, sakārtots un glīts, tad tieši tādu viņš gribēs redzēt arī apkārtni. Bet kuram draza šķiet normāls aksesuārs jebkurai videi, ... par tā iekšējo kvalitāti secinājumus izdariet paši!
Ja sastopat mēslotājus sev pa ceļam, neesiet pārāk bargi! Uz atkritumu kastēm taču arī nedusmojamies... Pacel kāda izmesto alus pudeli vai cigarešu paciņu un iemet miskastē! Cik debešķīgi skan teiciens: ar vienu graudu maisu piepildīt nevar, bet sākt var...