gada Satversmi. [..] Lai teorētiski pamatotu šādu radikālu pārmaiņu nepieciešamību mūsu republikā, šā dokumenta projekta autori dod izkropļotu politisko un tiesisko traktējumu vēsturiskajiem notikumiem Latvijā pēdējos 72 gados. [..]
Kas attiecas uz 1922.gada Satversmi, it kā de iure tā būtu spēkā arī vēl šodien, tad tas ir absurds, juridiski nepamatots izdomājums. [..]
Kādēļ es tā spriežu? Pirmkārt, nav juridiska pamata kvalificēt PSRS valdības ultimatīvo notu un Sarkanarmijas daļu ienākšanu Padomju Latvijā 1940.gada 17.jūnijā kā starptautisku noziegumu, kā teikts dokumenta projektā. Kārļa Ulmaņa valdība piekrita notā izteiktajām prasībām. [..]
Otrkārt, nepamatots ir apgalvojums, ka 1940.gada 14. un 15.jūlija vēlēšanas notikušas terora apstākļos, bet vēlēšanu rezultāti viltoti. [..]
Treškārt, Latvijas PSR Augstākajai padomei nav tiesību atcelt Saeimas lēmumus, jo tās abas savās tiesībās ir vienlīdzīgas. Tautas Saeimas lēmumi pauda Latvijas darbaļaužu gribu un pirmām kārtām latviešu darba tautas vēlmes.
Ceturtkārt, Kārļa Ulmaņa autoritatīvais režīms pats bija antikonstitucionāls un kā tāds arī tika likvidēts ar tautas Saeimas lēmumiem.[..]
Tādi ir fakti. Nu ko, pacelsim rokas, nobalsosim par šo dokumentu, tad piecelsimies kājās un ilgi aplaudēsim. [..]
Latvijas Komunistiskās partijas biedru vārdā, visu Latvijas iedzīvotāju vārdā, kuriem nav pieņemams Tautas frontes deputātu mēģinājums uzspiest Latvijai antikonstitucionālu neatkarības deklarāciju, kuras politiskās un sociāli ekonomiskās sekas šobrīd ir nepārskatāmas un kuras apdraud mieru un stabilitāti ne tikai PSRS rietumos, bet arī visā Ziemeļeiropā. [..] Paužot savu vēlētāju gribu, esmu pilnvarots izteikt visai asā formā, ko par notiekošo domā tūkstoši rūpnīcu strādnieku. Mūsu vēlētāji paziņo, ka viņi nepieņem un neatbalsta neatkarības deklarāciju.”
Šos vārdus 1990.gada 4.maijā sacīja deputāts Alfrēds Rubiks. Kā atceramies, neaprobežojās ar vārdiem vien – notiesāja Rubiku par darbiem.
Esmu saņēmis kritiku par priekšlikumu neļaut par noziegumiem pret valsti notiesātajiem pārstāvēt mūs Eiropā, taču arī daudz laba vēlējumu, tādēļ nekur negrasos atkāpties. Ceru, priekšlikums gūs valstiski domājošo deputātu atbalstu. Daudzi no mums domā līdzīgi, ceru, ka pietiks drosmes pieņemt arī lēmumu.
Cilvēkiem vajag, lai Eiropas Savienība latviešiem dod atveseļotu ekonomiku, darbu un drošību, ne jāpiedzīvo kauns un jebkādas valstiskas pašcieņas zaudēšana, ļaujot reiz krimināltiesā izsvēpētam rēgam mūsu visu vārdā atkal sākt klīst pa Eiropu.