Tomēr jautājumi joprojām paliek, kaut varinieki viņus neuzklausa. Man pirmais būtu – kā tad īsti ir ar tiesiskās paļāvības principu? Darbojas tas vai nē? Pensionāriem Dombrovskis paziņoja, ka šis princips uz viņiem neattiecas. bet pret Parex bankas septiņiem "bezdarbniekiem" tas darbojas gan? Jo tiek citēti pārņemšanas kontrakta noteikumi, kuri ļauj pretendēt uz neiedomājami lieliem pabalstiem, tiek murmināts par likumiem un noteikumiem, kuri neļaujot runāt par biznesa „noslēpumiem”. Mans jautājums – ja jau vienas nakts laikā varēja izmainīt daudzus likumus budžeta cirpējiem par labu, tad kādēļ ne šo? Kādēļ joprojām darbojas orveliskais „visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki”? Nu, runājiet tak, jūs kurlie valdības veči!Nākošais jautājums – kā tad īsti notika _Parex _pārņemšana? Cik mūsu naudas tur iegāza? Vai tur nav sākums bedres dziļumam ? No tā , kas jau pateikts, ir skaidrs, ka pārņemšana notika vismaz nemākulīgi, ja ne noziedzīgi. (Viens no tās „arhitektiem” šodien sēž Briselē kā lieliska ilustrācija latviešu vēlētāja naivajai ietekmējamībai – Godmaņa bezgalīgās manipulācijas ar bezjēdzīgām skaitļu rindām panāca demagogam vēlamo rezultātu). Te piemērotā tiesiskā paļāvība pārņemšanas noteikumiem var kalpot necaurredzamu darījumu aizsegam. Ne Godmanis, ne – diemžēl – arī Dombrovskis nav spējīgi izdarīt nepieciešamās valsts pārvaldes reformas, lai šādi samazinātu izdevumus (nosauktie ietaupījuma skaitļi šajā jomā ir mizerabli!). Kur nu vēl izvest zemi un tautu no krīzes! Tas pamazām kļūst skaidrs gandrīz visiem. Kas tālāk? Godīgi – nupat vairs nezinu. Visus pārņēmusi paralīze, kurai cauri sitas tik naids (komentāri!) vai bezpalīdzība. Neviena no politiskajām partijām nevar piedāvāt pozitīvu programmu, vismaz sabiedriskā telpā tāda nav parādījusies. Droši vien turpina polittehnoloģiski shēmot un gudrot par iekļūšanu nākošajā Saeimā. Tā vietā, lai dotu trauksmes signālus. Jo nupat, mīļie, labie, tiek nīcināts ārā gadu desmitiem krātais, vēl 19. gadsimtā iedēstītais, pirmās brīvvalsts laikā nostiprinātais, cauri padomju laikiem iznestais latviskuma pamats – skolas, kultūra, zemniecība. Un vispēdīgi ķeras pie pašām tautas dzīvības āderēm – veselības. Esam nospēlējuši savu valsti, atdevuši to bezgodīgajiem rausējiem, kuri joprojām slauc un slauc. Bet gotiņa jau kārna. Ja nu nosprāgst? Bet tas gan interesē tikai gotiņu pašu, bāleliņiem - slaucējiem joprojām vienalga. To visskaidrāk parāda starptautisko finanšu haizivju (!) satraukums par postu, ko Latvijas neaizsargātajiem iedzīvotājiem nodarījuši aklie cirpēji.
Paralīze
Blogera liktenis ir mīlēt un ciest... Konkrēti – mīlēt savu zemi un tautu, censties kaut vai mikroskopiski ietekmēt sabiedrisko domu, kurai tad nu vajadzētu raisīt kādu nebūt pozitīvu virzību zemes un tautas likteņos. Un ciest redzot, ka īstenībā viss iet galīgi greizi, jo valdībai un parlamentam acīmredzot ir pilnīgi vienalga, ko runājam un domājam, kas te patiesībā notiek.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.