Paši vainīgi

Es jau biju. No iekšpuses tur neko izmainīt nevar. Pasludinās par disidentu un izslēgs. Esmu redzējis. Atšuvos savlaicīgi pats.Tāpat kā daudzi citi dibinātāji.

Невиноватая я

===== ".....un beidzot iestātos kādā no esošajām Latvijas partijām, lai tās izmainītu no iekšpuses."====== Kā Jums šķiet, vai šodien iespējams brīvi iestāties kādā no varas partijām? Vai nav tā, ka tomēr pasīvi jāgaida, kamēr kāds esošais partijas biedrs uzaicinās, līdzīgi kā tas bija PSKP?

Nacionalizācijas eksperiments jau reiz tika veikts. Tas bija pēc 1917. gada Krievijā. Un veicēji bija braši zēni ādas jakās ar mauzeriem rokā.

Nu nemainīsies jau nekas no tā, ka uz laukuma izies 60 000 vai 300 000 izbļaustīties. Problēma jau ir tā, ka cilvēkiem ir alerģija pret partijām, bet lielai daļai vienkārši slinkums tur iestāties. Savukārt tiem, kas iestājas, nez kāpēc liekas, ka kaut kāda partijas spice visu vienmēr zina labāk. Un savu viedokli nemēdz izteikt publiski, nemēdz iebilst partijas Vadoņiem, bet purpina kaut kur pa virtuvēm (kā padomju tradīcijās). Cilvēki ir bailīgi, ja jāizsaka Savas domas, Savas emocijas, Savs viedoklis (ja tāds protams ir). Sak, ko tad nu es, kas tad nu es, kas tad nu mani klausīsies. Vienīgais demokrātiskais risinājums būtu, ja katrs protestētājs, piketētājs, blogotājs, Delfu čatotājs beigtu anonīmi purpināt pa kaktiem un vicināt dūres kabatā, un beidzot iestātos kādā no esošajām Latvijas partijām, lai tās izmainītu no iekšpuses. Tas protams ir grūtāk, nekā pulcēties uz laukuma. Jo tad pēkšņi izrādās, ka vajadzīgs CV, ka kāds var pavaicāt, kādus nodokļus esi valstij nomaksājis, ka partijai jāmaksā biedru nauda, kas lai arī maza, tiek uzskatīta par nevajadzīgu izdevumu posteni, un pats galvenais - izrādās, ka pēkšņi ir pazudis personīgais viedoklis, ko gribētos skaļi paust no partijas tribīnes.

Baidos kļūdīties ar autoru, bet īstais teikums izskanējis tieši Hitlera nākšanas pie varas raksturojumā - lai ļaunums notiktu, vajag, lai labi cilvēki neko nedarītu. Tāpēc paldies visiem labajiem, kas tomēr darīja, dara aizvien vairāk un nemet plinti krūmos, kad citi labie, bet degunu nokārušie saka - ko ņemies, tāpat nekas nemainīsies. Jāmaina, citādi mūsu bērniem vairs Latvijas nebūs

Izcili Sanita! Ievieto šo rakstu arī citos portālos (ja iespējams). Tādi esam: -nu ko ta es; -bērns jāvāķē; -priekšnieks neļāva; -vai, piemirsu; -man pie zobārsta; -bez manis arī pietiks; -nekas tur nesanāks; -nekas labāk nepaliks; -man tas ģīmis nepatīk; -ka tik nepaliek sliktāk; -ui, tur šausmas (de facto rādīja); -utt. un tā kā parasti.

Paliek pilnīgi neskaidrs, kā pašvaldību un vēlāk Saeimas vēlēšanās ievēlēsim daudzkārt pieminētos gaišos cilvēkus, ja vēlēt iespējams tikai par partiju sarakstiem, kurus atkal un atkal sastādīs tie paši pašreizējie politiķi. Kā iespējams ievēlēt, piemēram, Jāni Stradiņu, Ingunu Sudrabu, Vairu Vīķi-Freibergu vai kādu citu, ja viņi nav nevienā partijā un nevienā sarakstā. Ja kādu no viņiem saangažēs kāda no partijām, atkal būs "cik garš, tik plats", jo jāpakļaujas koalīcijas disciplīnai.

Vai nācija BEZ solidaritātes gēna var izdzīvot?

ar visām "10" atbalstu Sanitas secinājumus. Visi esam līdzvainīgi. Un beidzot ir jārīkojas un jāpanāk lūzums!

Kā zināms, savulaik Godmaņa valdīšnas laikā G-24 kredīti tika izvazāti.

Ir lielas bažas par to, ka tūliņ atkārtosies G-24 epopeja. Viss uz to iet. Godmani nedrīkst atstāt par PM, jo uz spēles likti 7,5 miljardi.

gluži manas domas- protestēt bij jāsāk jau ļoti sen. Jo kas tad ir noticis? Kopš 90 gadiem bariņš šeftmaņu ,kāreiz Godmaņa vadībā, uzsāka Latvijas pakļaušanu savām vajadzībām.Paņēma šo, sadalīja šito, tauta klusē- tātad var turpināt. Apetīte rodas ēdot. Un tagadiņ šie provinciālie gara pigmeji ir tik tālu aizpeldējuši savā " elites sajūtā " ,ka cita ceļa nav kā tautai atgādināt kas ir kas šai zemē.

Viss ir relatīvi. Dažam tie 100% beidzot nozīmeja dzīvošanu, nevis izdzīvošanu. Tiesa, daudziem ir sakačāts nemērīgi daudz.

Labs raksts, piekrītu, ka bijām vairāk kā vainīgi, bijām lētticīgi bezdomu muļķi, kuriem izdevīgāk bija ticēt valdošo meliem vai grūti atraut pakaļu no dīvāna, lai aizietu uz referendumu un parādītu, kas te ir noteicējs. Bet nē, otrais referendums, kad vairākums pats atteicās no tiesībām iegrožot visatļautību un ņemt varu par šo saeimu savās rokās, parādīja, cik lieli politiski muļķi mēs esam, un, ka 17 gados neko iemācījušies neesam. Parādiet man vēl vienu Eiropas tautu, kura pati atsakās no savām tiesībām? Personīgi sevi un pārējos, kas visu saprata un gāja uz referendumiem, es pie tādiem nepieskaitu, man, vismaz, apziņa, ka darīju, ko varēju, un man nožēlot nav ko, bet tos, kas tagad kož sevpirkstos, palikuši bez darba vai nespējot samaksā kredītu, man gan žēl. Un tos, kas vēl arvien nesaprot sakaru starp referendumiem un patreizējo situāciju, tie, laikam nekad neko barī nesapratīs, tos nav ko žēlot.