Pašvaldības - bankrotu priekšvakarā?!

Attiecībā uz pašvaldībām Eiropas Savienībā un ASV akcentēšu trīs lietas: pirmkārt, pašvaldības ir nozīmīgi spēlētāji šo valstu ekonomikā; otrkārt, tām deleģētas diezgan lielas pilnvaras; treškārt, pašvaldībām pastāv lielāka iespēja regulēt ekonomiskās norises ar nodokļu palīdzību, kā arī iespēja ietekmēt valsts likumdošanu nodokļu jomā. Kā mēs izskatāmies uz šī fona? Visai savdabīgi. Šobrīd varam secināt, ka Latvijā norisinājies totāls varas koncentrācijas process. Visa vara valstī – tostarp ekonomiskā – faktiski koncentrēta Latvijas valdības un uzņēmēju rokās. Ja par uzņēmējiem grūti izdarīt viennozīmīgus secinājumus vai tas ir labi vai slikti, tad fakts, ka ļoti daudz varas koncentrēts vienās – valdības – rokās, noteikti vērtējams negatīvi.Kāpēc? Tāpēc, ka varas dalīšanas princips – atsevišķa likumdošanas, atsevišķa izpildu un atsevišķa tiesu vara – nozīmē noteiktas stabilitātes garantijas. Viena vara nedrīkst gūt nesamērīgu pārsvaru pār citām, kā tas noticis Latvijā – pie mums visu kontrolē valdība. Pārējās varas, vienkārši izsakoties: „var pastāvēt pie ratiem”. Taču varas dalīšanas principa ievērošana parasti ļauj izvairīties no rupjām, nepiedodamām kļūdām.Šobrīd Saeima, kas izstrādā un pieņem likumus, būtībā nav nekāds parlaments, bet gan balsošanas mašīna valdības pavēļu izpildīšanai. Valdība tikai pasaka, ka vienā naktī jāpieņem vesela likumu pakete, par ko vajadzētu diskutēt mēnešiem ilgi, un Saeimai – kā pēc burvju nūjiņas mājiena! – uzreiz rokas gaisā. Tikai pēc tam sāk domāt, kas tad īsti sanāks – piemēram, ko nākotnē izraisīs PVN likmes paaugstināšana.Šis ir tikai atsevišķs piemērs. To, kāpēc varas dalīšanas princips pie mums nedarbojas kā nākas, nosaka virkne iemeslu. Piemēram, vēsturiskie – tas, ka valstī pārāk īsu laiku bijusi demokrātiskā iekārta, un psiholoģiskais mantojums, ko atstājuši padomju laiki ar tiem raksturīgo centralizāciju. Jāpiemin arī pašreizējais augstais varas koncentrācijas līmenis partijās – būtībā vadošie politiķi kontrolē partiju darbu, tādēļ grūti runāt par īpašu viedokļu plurālismu to ietvaros.Kādu iespaidu atstāj šī lielā varas centralizācija? Tā nozīmē ne tikai to, ka iespējams pieņemt nepārdomātus lēmumus kā jau minētajā PVN likmes paaugstināšanas piemērā. Vēl nepatīkamāk ir apzināties, ka pašvaldībām gandrīz nav iespēju līdzdarboties valsts ekonomikā kā neatkarīgiem spēlētājiem – faktiski valdība ar pašvaldībām izrīkojas tā, kā tai ienāk prātā. Latvijas pašvaldības tuvākā gada laikā būtiski ietekmēs daži valdības lēmumi, kas pieņemti pēdējo 3-4 mēnešu laikā – bez īpašas diskusijas ar sabiedrību, bez diskusijas ar partijām, faktiski bez diskusijas ar pašām pašvaldībām.Par visnozīmīgāko no šiem lēmumiem. Uzskatu, ka 2008.gada decembrī pašvaldības tika – un šis vārds patiesi būs vietā – aplaupītas. Laupītājs bija Latvijas valdība, cietušais – Latvijas pašvaldības, un laupīšana notika nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana pati par sevi būtu labs un pareizs risinājums, ja vienlaikus tiktu padomāts par kompensācijas mehānismu attiecībā uz pašvaldībām, kas ir galvenās šī nodokļa saņēmējas. Loģiski – ja tiek samazināts ienākuma nodoklis, samazinās arī kopējie ienākumi no tā. Lai pašvaldības varētu normāli strādāt tālāk, tikpat loģiski būtu uzreiz mainīt ienākuma nodokļa sadales proporciju, pieņemot lēmumu, ka pašvaldības 2009.gadā no tā saņemtu 90-100 procentus. Ko tā vietā piedāvāja Latvijas valdība 2008.gada decembrī? Līdz tam esošo 82% vietā pašvaldībām piešķīra 83%, pārējo atstājot valstij – tāda visai smieklīga piekāpšanās.Par pašvaldībām īpaši nedomāja – šīs nodokļu reformas rezultātā to ienākumi samazinās par gandrīz 200 miljoniem latu gadā , bet kā kompensācija tiek piešķirti tikai aptuveni 8 miljoni latu. Ja pašvaldību ieņēmumi patlaban sarūk jau ekonomiskās krīzes iespaidā vien vidēji par 15-20%, tad, pateicoties nepārdomātajai nodokļu reformai, valdība tos samazina caurmērā vēl par 15%. Dažas pašvaldības secinājušas, ka to plānotie ieņēmumi šogad samazināsies pat par 30-40% pret 2008.gada līmeni. Bez tam 2009.gada pirmajos četros mēnešos valdība regulāri iepriecina pašvaldības, atsakoties no arvien jaunu likumos noteiktu valsts funkciju finansēšanas, un uzkraujot šo saldo nastu pašvaldību plecos.Svarīgi atzīmēt arī faktu, ka pašvaldības attiecībā uz virkni jautājumu, kas saistīti ar to finansēšanu, ir kā ar sasietām rokām. Viens no ierobežojumiem, kas uzlikts pašvaldībām likumā par 2009.gada valsts budžetu – valsts budžets drīkst būt ar deficītu, savukārt attiecībā uz pašvaldību budžetiem tas nav pieļaujams.Tāpat valsts var brīvi ņemt SVF vai citu organizāciju izsniegtos kredītus, bet pašvaldībām aizliegts aizņemties pat vietējās bankās. Pašvaldības nedrīkst aizņemties arī vietējā tirgū vai ārzemēs ar obligāciju izlaišanas palīdzību (daudzās Rietumu valstīs, piemēram, ASV, tas ir bieži praktizēts līdzekļu piesaistes avots). Pašvaldības nedrīkst arī izsniegt garantijas, nedrīkst uzņemties ilgtermiņa saistības – būtībā tās nedrīkst tik daudz, ka vieglāk uzskaitīt, ko tās drīkst. Pašvaldības drīkst paklausīt valdības komandām, vairāk neko!Jāpiemin viens izņēmums – mūsu pašvaldības drīkst ņemt kredītus ES fondu projektu īstenošanas gadījumā. Nav gan īpašu cerību, ka plaši propagandētais 800 miljonu latu līdzfinansējums no valsts budžeta ES fondu projektiem šogad tiks apgūts. Iespējams, ka kopsumma nepārsniegs pat 200 miljonus latu – programmas vienkārši nav atvērtas.Rezumēšu. Faktiski valdības nepārdomātas rīcības dēļ – kas lielā mērā izriet no tā, ka valstī notikusi nesamērīga varas koncentrācija valdības rokās – pieņemti, manuprāt, kļūdaini lēmumi. Piemēram, fakts, ka samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, pašvaldībām netika piešķirti papildus resursi (saprotot, ka to ienākumi būtiski saruks), protams, jāvērtē kā apzināta valdības kļūda. Valdība šos resursus vienkārši paņēma sev. Un ieguldīja tā saucamajos ekonomikas „sildīšanas” pasākumos – Parekss bankā!Pašvaldību ienākumu samazināšanās par 30-40% būtībā apstādina vietējās ekonomikas aktivitātes, jo viens no lielākajiem pasūtītājiem jebkurā Latvijas teritorijā tomēr ir vietējā pašvaldība, kas būvē, kas uzkopj, kas remontē. Bez tam vairāku pašvaldību izdevumu struktūra īsti nepieļauj būtisku ienākumu daļas samazināšanos, jo tām nav iespējams atbilstoši samazināt izdevumus. Tādejādi, atņemot naudu pašvaldībām, valdība ne tikai „nosaldē” vietējo ekonomiku, kurās pašvaldība ir viens no galvenajiem tērētājiem, bet sistemātiski virza pašvaldības uz bankrota pusi.Bankrota tādēļ, ka samazinās pašvaldību ienākumi, palielinās izdevumi, nav iespēja aizņemties, un valdība vēl negrib pieļaut pašvaldību iepriekšējos gados izveidoto uzkrājumu tērēšanu šogad (kopā pa visām pašvaldībām ap 200 miljoni latu), acīmredzot valdībai par šiem līdzekļiem jau ir īpaši nodomi. Nav jābūt lielam ekonomistam lai saprastu – samazinoties ienākumiem, un palielinoties izdevumiem, bankrots ir tikai laika jautājums!Apdraudētas ir ne tikai mazākās pašvaldības, kam ir mazāki uzkrājumi un finanšu resursi. Arī Rīgas pašvaldība jau tagad nonākusi situācijā, kad parādās budžeta deficīts.Situācija ar katru mēnesi varētu pasliktināties, pie tam ļoti strauji un vēl pirms 2009.gada ziemas pienākšanas. Ja valdība tūlīt neplānos un neveiks reālus darbus, lai radītu pašvaldību glābšanas fondu vai palīdzības programmu pašvaldībām, kas tām ļautu paglābties no finansiālas nestabilitātes, tad, iespējams, jau tuvāko mēnešu laikā sagaidāma vairāku Latvijas pašvaldību faktiskā maksātnespēja. Sākumā tā izpaudīsies kā pašvaldības nespēja laikā apmaksāt daļu savu rēķinu, bet pēc tam – ja situācija pasliktināsies vēl tālāk – kā nonākšana pie bankrota.