Perspektīvā uzņēmējdarbība

Obamas kampaņai. Tagad šī kampaņa ir veiksmīgi noslēgusies un „Amerikas sapnis” uzvarējis, vismaz cilvēku prātos. Viens no Obamas priekšvēlēšanu solījumos paustajiem principiem, kā palīdzēt ekonomikai un dot jaunu grūdienu valsts attīstībai, ir milzīgi ieguldījumi zaļajās tehnoloģijās. Tas ir, tehnoloģijās, kurās tiek izmantoti alternatīvie un atjaunojamie energoresursi, kas minimāli kaitē dabai, tehnoloģijās, kas efektivizē energoresursu patēriņu. Pat ja pieņemam, ka Obama izpildīs tikai daļu no saviem solījumiem, tik un tā tie būs miljardi un miljardi, kas tiks ieguldīti zinātnē un šīs uzņēmējdarbības attīstībā. Paredzams, ka tas radīs lielu alternatīvu piedāvājumu, kas savukārt radīs apstākļus, lai arī pieprasījumu pēc šādām iekārtām kļūtu arvien lielāks. Jau šobrīd ir skaidrs, ka videi draudzīga ražošanai uzņēmējdarbībā ir lielas, globālas perspektīvas. Tādēļ jau šodien arī Latvijā vajadzētu maksimāli veicināt šādas zinātnes un uzņēmējdarbības attīstību. Par minētās jomas perspektīvām liecina:Pirmkārt, fosilo kurināmo sadārdzināšanās un esošo zemes resursu izsmelšana. Ar pašreizējiem patēriņa tempiem cilvēcei naftas pietiks vēl 40 gadiem, bet gāze 60 gadiem. Loģiski - jo mazāk paliks šo resursu, jo dārgākas būs to cenas. Līdz ar to tuvs ir tas brīdis, kad alternatīvās un atjaunojamās enerģijas iegūšana būs ne tikai videi draudzīgāka, bet arī lētāka. Tāpat uzņēmumiem, kas spēs laicīgi pārorientēties uz atjaunojamiem energoresursiem, būs daudz stabilāka biznesa vide, jo to produktu cenas nebūs tik tieši atkarīgas no naftas un gāzes tirgus svārstībām. Otrkārt, tieši pasaules ekonomiskā krīze būs viens no dzinējiem zaļo tehnoloģiju attīstībai. Ne tikai B. Obama ir paredzējis palīdzēt savas valsts ekonomikai, ieguldot zaļajās tehnoloģijās, arī ES un virkne tās dalībvalstu ir nolēmušas rīkoties līdzīgi.Treškārt: tā nu ir sanācis, ka tieši tās valstis, kuras ir galvenās naftas piegādātājas, nav īpaši droši partneri un bieži vien pat tuvu neatbilst Rietumu pasaules demokrātijas standartiem. Tādēļ ES un ASV ir arvien lielāka motivācija beidzot padarīt sevi neatkarīgāku no šo valstu kaprīzēm un režīmiem. Eiropa to izjūt sevišķi asi, it sevišķi pēc pēdējiem Krievijas-Ukrainas gāzes strīdiem. Kamēr Krievija un Ukraina kārtējo reizi viena otru meta, uzmeta un pārmeta, Eiropā cilvēki sala un daudzas rūpnīcas bija spiestas pārtraukt ražošanu. Visbeidzot, ceturtkārt: globālā sasilšana. Jau šobrīd pat „parastais cilvēks”, kas nav saistīts ar zinātni, nevar noliegt globālās sasilšanas efektu. Diemžēl šo izmaiņu negatīvie efekti vēl mums ir tikai priekšā. Pasaules sabiedrība arvien vairāk apzinās, ka tērējam vairāk, nekā mūsu planēta mums spēj dot, tādēļ paredzams, ka ne tikai politiķi, bet arī sabiedrība kopumā kļūs arvien zaļāk domājoša un savos ikdienas lēmumos arvien lielāku uzmanību pievērsīs ekoloģiskumam un efektivitātei. Kur būs Latvija šajos globālajos procesos? Vai saglabāsim provinces statusu?! Vai tomēr izmantosim izdevību?!Valstij šobrīd jālemj, kā izmantot 7,5 miljardus eiro, kas paredzēti faktiski sabrukušas ekonomikas atjaunošanai. Tagad ir radusies iespēja attīstīt jomu, kas ir perspektīva, sociāli atbildīga, peļņu nesoša un, galvenais, ilgtermiņa. Ko mēs kā valsts varam darīt, lai Latvija kļūtu par zemi, kura ne tikai patērē, bet arī ražo un eksportē un kura varbūt ir pat piemērs citiem?1. Valstij būtiski jāiegulda energoefektivitātes un ekoinovāciju izpētes virzienā. Jāveicina jaunu produktu tapšana un to ieiešana Latvijas un ārvalstu tirgos (ekobiznesa inkubatora izveide, labvēlīga nodokļu politika uzņēmumiem, kas veic ekoinovācijas, kas ir energoefektīvi utt.).2. Valstij pašai jāveicina pieprasījums pēc videi draudzīgiem produktiem; tas iespējams, ieviešot „zaļā iepirkuma” principu - katrā valsts iepirkuma procedūrā ņemt vērā ne tikai produkta cenu un kvalitāti, bet arī lietošanas energoefektivitāti un dabai draudzīgumu. 3. Sabiedriskajam transportam būtu jābūt pirmajam, kas rada nopietnu pieprasījumu pēc biodegvielas. 4. Mums nevajag būvēt ogļu vai gāzes elektrostaciju. Jāattīsta alternatīvie atjaunojamie energoresursi, piemēram, jāceļ biomasas kooģenerācijas stacijas, kas, dedzinot Latvijā audzēto koksni, biomasu nodrošinātu mums gan elektroenerģiju, gan siltumu. 5. Pašvaldībām un valstij būtiski jāatbalsta (arī ar līdzfinansējumu) māju siltināšana un energoefektivitātes pasākumi. 6. Pašvaldības un valsts būvēs jāizmanto šīs pašas ekoinovācijas - vai tas izpaustos kā maksimāla energoefektivitāte, vai, piemēram, saules bateriju izmantošana ēku apšuvē, vai zemes siltuma izmatošana ēkas apsildīšanai, vai jelkādā citā veidā. Tādējādi ar savu piemēru valsts stimulēs pieprasījumu pēc šādas uzņēmējdarbības un inovācijām.Šie ir tikai daži no iespējamiem pasākumiem, taču labam sākumam pietiktu arī ar tiem. Ekoinovācijas un zaļā uzņēmējdarbība ir vilciens, kas globālajā mērogā ir sācis uzņemt ātrumu. Vilciens bez mums neaizies, taču ir jautājums, vai mēs būsim lokomotīve vai tikai kāds no pēdējiem vagoniem... Izšķiršanās laiks ir tieši tagad.