Šo problēmu ļoti lielā mērā var attiecināt arī uz Rīgas domi. Bieži vien grūti rast sajūtu, ka pašvaldība ir mans, Tavs un mūsu kaimiņa pārstāvis. Un šīs sajūtas trūkums ir tik pat aktuāls gan runājot par politisko jeb likumdevēja līmeni, gan arī par lielu daļu ierēdniecības.
Uzņēmējs, vēloties uzsākt kādu projektu, daudzu mēnešu garumā tiek dzenāts pa domes struktūru labirintiem, kuros viņam jāpierāda ne tikai iecerēto plānu atbilstība likuma normām, bet arī dzelzs nervu sistēmas esamība. Šķiet, ka pašvaldībai ir vajadzīgs nevis viņš un viņa uzņēmējdarbība, bet iespēja izjust un izmantot varas stāvokli.
Ideālā variantā ierēdniecība būtu jāpārstrukturē tā, lai visas pašvaldības birokrātiskās prasības būtu iespējams nokārtot vienā iestādē, kas atbild par sadarbību ar uzņēmējiem. Šīs iestādes uzdevums būtu ne tikai kontrolēt atbilstību normām, bet arī konsultēt, palīdzēt un maksimāli daudz formalitāšu nokārtot uzņēmēja vietā.
Meklējot risinājumus dažādām ar pašvaldības darbu saistītām problēmām, ir divi efektīvi ceļi. Viens ir ekspertu un to darba grupu piedāvātie risinājumi, otrs – maksimāli plaša iedzīvotāju viedokļu apkopošana. Piemēram, satiksmes problēmu risinājumu konkrētās pilsētas vietās bieži vien attiecīgās apkaimes iedzīvotāji var piedāvāt efektīvāk, nekā ekspertu grupas.
Ja pašvaldība internetā apkopotu, piemēram, 1000 priekšlikumus satiksmes uzlabošanai, tad gaidāms, ka iegūtu vismaz 50 derīgus risinājumus. Ja „Visu Latvijai!” iekļūtu Rīgas domē, mēs varētu apņemties šādus priekšlikumus apkopot un ar deputāta vēstuli uzdot attiecīgajiem departamentiem izvērtēšanai.
Caurlaižu sistēmas ieviešana, kā to vēlas līdzšinējie deputāti, būtu vēl viens simbolisks solis, nošķiroties no tautas. Virzienam jābūt tieši pretējam - domei un iedzīvotājam ir jābūt iespējami tuvā attālumā visās vārda nozīmēs. Neadekvāta un nepelnīta atalgojuma saņemšana uzņēmumu valdēs un padomēs ir vienkārši neapspriežama. Uzticība maksā daudz vairāk nekā atalgojums, piemēram, brīvostas valdē. Un arī tās vērtība ir krietni lielāka...