«Esmu piedalījies sanāksmēs citās Eiropas Savienības valstīs, kurās kultūras nozaru pārstāvji tiekas ar politiķiem. Šādas tikšanās notiek regulāri un katrs politiskais spēks cenšas piedalīties kultūras dzīves procesā ar savu pozitīvo pienesumu, nevis slepeni kaut ko dara. Bet mēs jau trīs mēnešus neesam dzirdējuši neko konkrētu. Apvienošanas un samazināšanas burzmā neviens nopietni nestrādā, ir gaidīšanas un neziņas režīms — kā turpmāk pastāvēs Latvijas Kultūrkapitāla fonds, kāda būs reālā kultūrpolitika valstī? Tā būtu tikai normāla prakse ja radošās savienības piedalītos kultūras ministra izraudzīšanā un apspriešanā, ja būtu regulārs dialogs, sadarbība ar Kultūras ministriju, valdību, LR Saeimu un tās komisijām, Rīgas domi un citām pašvaldībām,» stāsta U.Prauliņš.
Radošo Savienību padomes sēdē piedalīsies visu radošo savienību pārstāvji, kā arī iniciatīvas grupa, kas organizēja vairāk nekā 500 radošo profesionāļu parakstīto atklāto vēstuli par Valsts Kultūrkapitāla fonda turpmāko pastāvēšanu. Paredzēts arī veidot iniciatīvas grupas konkrētu jautājumu risināšanai, ierosinājumus apkopos rezolūcijā.
Radošo savienību padomes ārkārtas sēdē paredzēts apspriest šādas galvenās tēmas:
1.Kādas nekavējošas akcijas jāveic, kad valsts jau trešo mēnesi dzīvo bez kultūras ministra un bez kaut cik skaidras kultūras nozares tālāk pastāvēšanas vīzijas?
2. Kā radīt konstruktīvu sadarbību ar Saeimu, valdību, Kultūras minsitriju un pašvaldībām kultūrpolitikas jomā?
3. Kādi un kad vajadzīgi publiskie forumi?
Darba kārtībā paredzēts apspriest kandidātu kultūras ministra amatam. Apspriežamo jautājumu vidū ir gan Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēšanas modelis un statuss, gan Kultūras ministrijas budžets, Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu struktūra (apvienošanas un samazināšanas kontekstā), kā arī pastāvīgi strādājošu nozaru iniciatīvas grupu izveidošana konkrētu jautājumu risināšanai. «Ceru ka mūsu sapulce rosinās šādu asinsriti. Citādi jājautā, kāpēc mēs (radošās savienības) vispār esam vajadzīgi?» — U.Prauliņš teica īsi pirms sēdes sākšanās, atgādinot ka Latvijas radošo savienību padomes kongresam 1988 gadā bija vēsturiska nozīme — tas aizsāka Atmodu, iezīmējot nevardarbīgas revolūcijas ceļu.