Tā jau saka, ka latviešiem vajadzīga katram sava māja.- “Mans nams – mana pils”. Bet nams pilsētā, ziniet, maksā pamatīgu naudas summu. Un līdz ar to ir tikai loģiska un saprotama rīdzinieku vēlme patverties no pilsētas burzmas pie dabas, pārcelties dzīvot ārpilsētā, lai pilsētu izmantotu kā savu darba vietu - kur pelnīt, kur smelties kultūras bagātības vai vienkārši ar draugiem jautri pavadīt laiku Vecrīgas krodziņos. Tas būtu saprotami, bet... ļoti neizdevīgi pilsētai.
Kā zināms, pilsētas budžets pamatā veidojas no cilvēku samaksātā ienākumu nodokļa – tātad Rīgas budžetā nonāk to cilvēku samaksātais ienākumu nodoklis, kuri deklarējušies Rīgas pilsētā. Vai, citiem vārdiem sakot, reāli dzīvo Rīgā un turpat maksā nodokļus. Savukārt, Pierīgas novadu teritorijās, bet Rīgā tikai strādājošo un Rīgas infrastruktūru izmantojošo cilvēku ienākumu nodokļi nonāk konkrēto novadu budžetos. Tātad Rīgas pilsētai ir izdevīgi, ja rīdzinieki vai tie, kas sevi par tādiem uzskata, tomēr ir deklarējušies tieši Rīgā. Un pilsēta iegūst naudu attīstībai, iegūst naudu sporta, kultūras, izglītības, sociālo, komunālo un citu jomu projektu realizācijai, iegūst naudu pabalstiem, bērnu brīvpusdienām un galu galā pilsētas tēla veidošanai.
Protams, nelolosim ilūzijas, ka pēkšņi ne no šā, ne no tā Rīgā strādājošie, bet, piemēram, Ropažos dzīvojošie tagad tīri aiz pilsētmīlestības pārcelsies dzīvot uz Rīgu, maksās kredītu dzīvoklim, īrēs dzīvojamo platību no namsaimnieka vai kā citādi nodrošinās sev jumtu un deklarēto dzīvesvietu. Tāpēc pilsētai ir jādod saviem iedzīvotājiem kaut kas pretī, ir jānodrošina tādi dzīves apstākļi, kas liktu cilvēkiem izvēlēties Rīgu par savu dzīvesvietu – respektīvi, pilsētai ir svarīgs katrs rīdzinieks. Un pašvaldības realizētajām atbalsta programmām un pasākumiem jābūt vērstiem uz katru rīdzinieku, visiem, kas pilsētai maksā nodokļus.
Viens no veidiem, kā piesaistīt pilsētai, piemēram, jaunās ģimenes, ir LSDSP ierosinātais priekšlikums – pašvaldība daļēji atgriež ienākuma nodokli pilsētniekam par viņa pirmo nopirkto mājokli. Tas palīdzētu ģimenēm tikt galā ar finansiālām saistībām, tas palīdzētu pilsētai „iegūt” sev jaunus iedzīvotājus, kas savukārt sekmē pilsētas attīstību, palīdz realizēt iecerēto, maksājot nodokļus Rīgas budžetā. Pilsētas un pilsētnieku attiecībām jābūt kā partneriem – tas nozīmē, ka pilsētnieki dzīvo savā pilsētā, rūpējas par to gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, palīdzot pilsētai ar saviem samaksātajiem nodokļiem, kamēr pilsēta pievērš uzmanību katram rīdziniekam, piedāvājot gan atbalsta programmas, gan vienkārši sakārtotu un attīstībā vērstu dzīves telpu. Un, galvenais, ieklausoties rīdzinieku vēlmēs. Tieši to LSDSP ir ierakstījuši savā programmā – darīt visu, lai realizētu rīdzinieku vēlmes, kas mums apkopotas projekta Nākotnes Rīga (www.nakotnesriga.lv) ietvaros!