Rīgā aplūkojama Jāņa Zuntaka gleznu izstāde no Liepājas muzeja krājuma

Pēcāk kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1948.gadā pārcēlies uz Argentīnu, bet no 1958.gada viņš dzīvoja Toronto, kur arī aprāvās viņa dzīves gaitas. Jāņa Zuntaka gleznas sniedz ieskatu par mākslinieka dzīvi un daiļradi - akvarelī dokumentētās bēgļu dzīves gaitas Vācijā apliecina ne tikai mākslinieka profesionalitāti, bet arī sauc atmiņā to gadu cerību uz drīzu atgriešanos dzimtenē, kamēr jau Kanādā gleznotie „Kara bēgļi” liek apjaust cerības zuduma traģismu, atklāj J.Gintners.Savukārt Argentīnas gados mākslinieku galvenokārt saistījušas eksotiskās vides īpatnības. Kanādā Jānis Zuntaks dzīvojis tādā apvidū, kas gan klimatiski, gan ainaviskā ziņā bija visai tuvs Latvijai.Liepājas muzeja krājumā līdz 2006. gadam bija pieci Jāņa Zuntaka mākslas darbi: četras gleznas un viens tušas zīmējums. Pateicoties mākslinieka meitas Vijas Zuntakas – Bērziņas no ASV un dēla Alvja Zuntaka neatlaidībai, 2006. gada septembrī, tieši mākslinieka 100. dzimšanas dienā, Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē atklāja mākslinieka piemiņas izstādi. Pēc Jāņa Zuntaka 100. jubilejas izstādes Liepājas muzejs no Zuntaka ģimenes saņēma nozīmīgu papildinājumu Liepājas muzeja krājumam - 10 mākslas darbu dāvinājumu.Tā izveidojās savdabīga kolekcija, kurā teju katrs gleznotāja dzīves posms pārstāvēts ar kādu mākslas darbu. „Sievietes akts” ir neliels zīmējums, kas tapis 1938. gadā, no Vācijā pavadītā laika Liepājas muzejā glabājas Vitauta Vito Sīmaņa 1947. gadā veidotais Jāņa Zuntaka portrets, no Argentīnā pavadītā - akvarelis „Pie Sanmigelas.”  Visplašāk pārstāvēts dzīves laiks Kanādā: akvarelis „Toronto. Skats no Abbot ielas” (1963) un vairākas eļļas gleznas: „ Siena grābšana”(1959), „ Siena kaudzes” (1960), „Ziema”( pirms 1973), „ Malkas cirtēji” (1977), „Ziema” ( 1978).