Sabojātie politiķi tāpat kā gludekļi ar defektu – jānomaina

Un, ka deputāti, ja viņi nestrādā vai strādā slikti, ir jānomaina. Kā sabojāti gludekļi. Bet deputātus mēs nedrīkstam mainīt. It kā mēs viņus pirktu kaut kur tirgū, zem letes un bez jebkādām garantijām. Un tas ir ļoti skumji, jo Latvijā tieši 100 Saeimas deputāti ir tie cilvēki, kuri pilnībā nosaka visu valsts dzīvi. Viņi veido ministru kabinetu, ievēl Valsts prezidentu, tieši vai netieši ieceļ visus vadošos ierēdņus un tiesībsargājošo iestāžu vadību. Deputāti nekādā mērā nepakļaujas tautai, kas viņus ievēlējusi. Jo Latvijā darbojas vēlēšanu sistēma pēc partiju sarakstiem. Un atsaukt nogrēkojušos deputātu nav iespējams. Un, ja cilvēku nevar atlaist, tas nozīmē, ka viņu arī kontrolēt nav iespējams. Ne vien vēlētāji – arī pašas partijas nevar kontrolēt savus deputātus. Vai kāds ir skaitījis, cik parlamentārieši šo 13 gadu laikā, atrodoties Saeimā, ir mainījuši savu partijas un frakcijas piederību? Pietiktu vēl vienam parlamenta rezerves sastāvam... Vēl vairāk – saskaņā ar līdzšinējo sistēmu Saeimā var iekļūt gadījuma cilvēki. Piesedzoties ar partiju līderu uzvārdiem, parlamentā nereti iekļūst tādi “politiķi”, kuru “profesionalitātes” līmenis izsauc neviltotu izbrīnu. Absolūtais vēlētāju vairākums par viņiem nekad neko nav dzirdējis. Un visdrīzāk - līdz nākamajām vēlēšanām arī nedzirdēs. Protams, ja vien šie “politiķi” neieķēpāsies kādā skandālā. Diemžēl nereti valsts dzīvi veido nekontrolējami, bet dažkārt gluži vienkārši gadījuma cilvēki. Tauta vēlas, lai valstij būtu labāk, bet sanāk... kā vienmēr. Daļa balsotāju vēlas, lai valstī apkarotu korupciju, citi – lai izveidotu latvisku Latviju, trešie - lai viņiem nodrošinātu septiņus bagātus gadus, ceturtie - lai tiktu paplašinātas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības, bet piektie - lai viņiem vienkārši palielina pensijas. Un politiķi visiem apsola – tiks izpildīts! Bet pēc vēlēšanām noskaidrojas, ka aktīvais cīnītājs par latvisku Latviju pārtiek no sadarbības ar Krieviju. Krievu skolu aizstāvis – balso par latviešu nacionālistu priekšlikumiem. Pretkorupcijas cīnītājs – līdzdarbojas apšaubāmos darījumos. Bet tas, kurš solījis palielināt pensijas – par šo naudu pērk luksus klases automobiļus ierēdņiem. Un nebūs ne uzvaru pretkorupcijas cīņā, ne septiņu bagātu gadu, ne paaugstinātu pensiju, nekā nebūs... Un arī labākas dzīves nebūs, ja deputāti četrus gadus sakārtos tikai paši savu dzīvi, ne valsti. Tomēr deputātus var piespiest strādāt valsts labā. Ja viņus varētu kontrolēt vēlētāji. Ja darbos, nevis vārdos tiks realizēta Satversmes norma, kas skan šādi – “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Lai īstenotu šo normu, jāmaina līdzšinējā Saeimas vēlēšanu kārtība, pārejot no balsošanas par partiju sarakstiem uz deputātu vēlēšanām 100 apgabalos. Lai katra pilsēta un novads ievēl Saeimā savu pārstāvi. Vienlaikus vēlētājam jādod tiesības atsaukt savu deputātu, ja viņš slikti strādā, pārkāpj savus solījumus vai vienkārši izrādījies muļķis. Šāda reforma stiprinātu mūsdienu Latvijas vāji attīstīto partiju sistēmu, kura nebauda iedzīvotāju uzticību. Bet faktiski šīs partijas ir interešu klubi – ekonomisko interešu klubi. Partijas būs ieinteresētas aicināt savās rindās gudrus un darbīgus cilvēkus, kurus pazīst vēlētāji. Tāpat partijas būs ieinteresētas, lai visi biedri strādātu ar pilnu atdevi, pirmkārt, tautas labā, citādi vēlētāji var arī padzīt no Saeimas, apkaunojot visu partiju. Droši vien ne visiem šie mūsu priekšlikumi patiks. Bet kopumā valsts būtu ieinteresēta, lai parlamentā būtu pēc iespējas vairāk vēlētāju atbalstu baudošu politiķu. Tikai tā valsts tuvosies mērķiem, kuru dēļ izveidota neatkarīga demokrātiska Latvija – labākai dzīvei katram no mums. Tā būs iekārta, par kuru runāja izcilais ASV prezidents Ābrams Linkolns: “Demokrātija – tā ir tautas vara, ar tautu un tautai”. Ja nepiekrītat – pastrīdēsimies.