Ja vēlēšanas notiktu patlaban, visticamāk, uzvarētu demokrāts Baraks Obama. Aptaujas liecina, ka par viņu gatavojas balsot 50% amerikāņu, bet par republikāni Džonu Makeinu – 45% (American Research Group). Citā aptaujā izrāviens ir vēl pārliecinošāks: 53% pret 38% (Pew).
Tiesa, nacionālā mēroga aptaujām ASV vēlēšanu sistēma ir tikai informatīva nozīme, lai uzzinātu noskaņojumu valstī. Kā zināms, pašās vēlēšanās kandidāti vāc punktus konkrētos štatos – tas, kurš uzvar konkrētajā vietā, sava kontā paņem visas štata balsis, kas piešķirtas atkarībā no iedzīvotāju skaita. Piemēram, Kalifornijai, kur dzīvo 37 miljoni, ir 55 balsis, bet galvaspilsētai Vašingtonai un ap to esošajam šaurajam Kolumbijas apgabalam – tikai trīs.
Jau minētās aptaujas liecina, ka Obama ir pārliecinošs līderis arī vairākos tajos štatos, kas reizi no reizes svārstās savā politiskajā izvēlē par labu vienai vai otrai partijai. Obamam pat ir 10% atrāviens tepat Vašingtonai kaimiņos esošajā Virdžīnijā, kas par demokrātu nav balsojusi kopš 1968.gada (toreiz vienalga uzvarēja republikānis Ričards Niksons).
Šobrīd pesimistiskās prognozes nostādījušas republikāņu kandidātu Džonu Makeinu situācijā, kad vairs nav ko zaudēt, un viņa kampaņā manāmas histērijas pazīmes.
Ikvienā publiskas uzstāšanās reizē viņš biedē, ka Obamas nākšana pie varas nozīmē sociālisma uzvaru Amerikā. Ar to pašu TV reklāmās baida arī dažādas konservatīvas grupas, kas nav tieši saistītas ar Makeina kampaņu, bet kuru simpātijas pret republikāņiem nav noslēpums.
Apzināti vai neapzināti, palīgā nākusi
kādas nelielas Floridas TV stacijas žurnāliste, kura tiešraidē intervēja Obamas
izvēlēto viceprezidentu Džo Baidenu un pajautāja, ar ko Obama atšķiras no Kārļa
Marksa. Žurnāliste norādīja, ka, viņasprāt, demokrātu
Baidens pārjautāja, vai žurnāliste joko, un sāka ķiķināt.
Žurnāliste nopietni atbildēja, ka nejoko viss, jo Obamas piedāvātā politika atgādina sociālismu.
Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, nodokļu jautājums šajās vēlēšanās kļuvis par īpaši svarīgi jautājumu. Makeins sola sekot prezidenta Džordža Buša politikai un vēl vairāk samazināt nodokļus, lai palīdzētu uzņēmējiem atgūties. Tas gan vienlaikus nozīmē arī pamatīgu sociālo programmu apcirpšanu, jo ASV budžets pašlaik ir viena liela bedre. 2000.gadā, kad savu prezidentūru beidza Bils Klintons, federālajā budžetā bija 230 miljardu dolāru pārpalikums. Šogad ir 438 miljardu deficīts. Milzīgus finanšu līdzekļus, piemēram, ir prasījis karš Irākā, kas amerikāņiem vidēji izmaksā 10 miljardus mēnesī.
Turklāt nevarētu teikt, ka visi ir sajūsmā par uzņēmēju uzvedību pēdējos gados – baudot Buša samazinātos nodokļus un atviegloto kontroli, finansisti vienalga ir ieveduši Ameriku problēmās, kuras nu jau sākt salīdzināt ar pagājušā gadsimta 30.gados piedzīvoto depresiju.
Obama sola samazināt nodokļus tām
mājsaimniecībām, kuru ienākumi gada laikā nepārsniedz 250 000 dolāru jeb
140
Tieši tas tagad kļuvis par pamatu «sociālisma priekšvakara» histērijai, jo Obama ieplānojis ienākumu piespiedu pārdalīšanu. Ļauno vārdu, kas sākas ar «s» savos priekšvēlēšanu pasākumos pie katras jaunas izdevības piesauc Makeins. No «s» rītausmas biedē arī viņa viceprezidenta kandidāte Sāra Peilina.
Protams, Obamas nodokļu politika nav nekāds jaunums – savu ekonomisko programmu viņš uzrakstījis jau labu laiku atpakaļ. Turklāt dažādi nodokļu līmeņi Amerikā pastāv jau ilgus gadus, vienkārši šoreiz tiek runāts par izteiktākām atšķirībām.
Taču šobrīd bezcerīgo aptauju dienās, republikāņi nolēmuši, ka «s» vārds ir pēdējās kaujas asākais ierocis. Jo mēģinājumi pierādīt, ka Obama nav «īsts amerikānis», ka viņš ir «musulmanis» un «arābs», acīmredzami nav devuši cerētos rezultātus.