Pats vēl nesen naivi domāju, ka, ja partijai uzticēts vadīt kādu no ministrijām, tad šī partija ar sava izvirzītā ministra darbu var parādīt iedzīvotājiem to, cik labi tā spēj strādāt. Diemžēl izskatās, ka esmu maldījies! Sekojot notikumiem Finanšu ministrijā, redzam, ka citas koalīcijas partijas vēlas iejaukties, ja ministrs nolēmis ieviest ministrijā kārtību pēc sava prāta.
Pirms dažiem mēnešiem kaut kas tamlīdzīgs, šķiet notika arī Izglītības ministrijā. Valsts sekretārs, kurš pārstāvēja citu partiju nekā ministre, centās veidot tādu kā „savu” politiku.
Negrasos šobrīd izvērtēt, kurai no pusēm kad bijusi taisnība, bet, manuprāt, ja vienam cilvēkam uztic vadīt kādus procesus vai iestādi, tad jāļauj arī pieņemt lēmumus. Jo vai tad vadītājs savā nozarē var sasniegt labus rezultātus, ja viņam „sasien rokas” un neļauj lietas padarīt atbilstoši savām idejām?
Mēs laikam gaidām labākus rezultātus, darot visu pa vecam. Alberts Einšteins šajā sakarā ir teicis šādus vārdus „Lai atrisinātu šķietami neatrisināmas problēmas, jums jāatmet ar roku likumiem”. Ja mūs neapmierina līdzšinējie rezultāti, tad jebkura līmeņa vadītājam jāļauj savā ziņā veidot jaunu kārtību, ja vien tas kalpo sabiedrības interesēm.
Uzņēmējdarbībā tas ir pašsaprotami, ka menedžeris pieņem lēmumus par savu darbinieku darbu, nodaļas vadītājs atbild un pieņem lēmumus par visas struktūras darbību. Uzņēmuma vadītājs īpašnieku priekšā ir atbildīgs par visa uzņēmuma rezultātiem kopumā.
Valsts iestādēs īpašnieki esam mēs, iedzīvotāji. Iedzīvotājiem ir dotas tiesības izvērtēt mūsu valsts augstāko vadītāju darba rezultātus, kuri pārstāv noteiktas politiskās partijas. Taču, izskatās, ka valsts pārvaldē nez kāpēc nedarbojas tie likumi, kas labi darbojas mūsu ikdienā.
Mūsu pašreizējie politikas „likumi” būtībā nevienam neļauj paveikt kaut ko labu, un tā mēs no dižķibeles ārā netiksim. Ir kaut kas būtisks jāmaina politiskajā „kārtības rullī” un diez vai viens lielais Vadonis atrisinās šīs problēmas.
Diez vai mēs vēlamies viena cilvēka diktatūru mūsu valstī. Nav pilnīgi nekādu garantiju, ka šis vadonis domās par valsts iedzīvotāju interesēm. Svarīgi, lai vadītājiem, nevis vadoņiem valsts pārvaldē tiktu uzticēta gan atbildība, gan dotas reālas tiesības labi strādāt!